Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Intervijas ar domes prieksšēdētāju 28.09.2017. plkst. 10.24

Ar «Talsu Vēstu» laipnu atļauju pārpublicējam interviju ar domes priekšsēdētāju Aldi Feltu.



«Šobrīd nenožēloju, ka esmu šeit»

Aiga Naudiņa, «Talsu Vēstis» 27.09.2017.

 

20. jūnijā jaunais Dundagas novada domes sasaukums par domes priekšsēdētāju ievēlēja vēlētāju apvienības «Mūsu cilvēkiem» līderi Aldi Feltu. Viņš 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās saņēma visvairāk iedzīvotāju balsu. 27. septembrī aprit simts dienas, kopš viņam uzticēti domes vadības groži. Kāds šis laiks bijis un kādi darbi plānoti turpmāk, sarunā ar A. Feltu.

27. septembrī aprit simts dienas, kopš esat Dundagas novada domes priekšsēdētāja amatā. Kā kopumā vērtējat amatā pavadīto laiku, un kāds tas bijis jums pašam?

— Ja runā personīgi, ļoti interesants. Daudz ko jaunu esmu redzējis, dzirdējis, sapratis, ir jaunas izjūtas. Šobrīd nenožēloju, ka esmu šeit. Ja skatās uz domes darbu kopumā, manis ievēlēšana domes priekšsēdētāja amatā sakrita ar laiku, kad daudzi darbinieki gāja atvaļinājumā. Tas tikai saprotams, jo vasarā atvaļinājumi ir saplānoti. Tāpēc bija grūti pieņemt kādus kolektīvus risinājumus un lēmumus. Bija jautājumi, kas jāatliek uz vēlāku laiku. Pašam šķiet, ka varējām padarīt vairāk. Atvaļinājuma laiks nosacīti ir beidzies, un jāiesaista visi, lai domātu par lietām, kuras jārisina.

Stājoties amatā, sāku ar domes darbinieku aptauju. Man bija svarīgi, kā viņi jūtas, gribētu justies un kas man kā domes priekšsēdētājam būtu jādara. Esmu ieguvis interesantus rezultātus, kas vēl nav apkopoti, bet labākos ierakstus esmu paturējis prātā. Mani interesēja, cik ilgi cilvēks strādā pašvaldībā, ko darījis un kā darbinieks redz pašvaldības darbu turpmāk, savu lomu tajā un izaugsmes iespējas. Tie ir pašvaldības darbinieki un man ar viņiem ikdienā ir jāsadarbojas.

Ko šajās simts dienās domes sasaukumam izdevies paveikt un kas ne tik labi veicies?

— Šajā laikā nekādi varoņdarbi nav paveikti un nedomāju, ka tādus mums vajadzēja arī izdarīt. Izpilddirektors strādā tikai mēnesi. Šim sasaukumam ir izdevies vairākus iepriekšējā domes sasaukuma lēmumus īstenot. Vispirms bija jāapzina šie darbi, jo tos atsaukt vai pārvērtēt noteikti nebūtu bijis racionāli. Jaunā kvalitātē radīts novada domes informatīvais izdevums «Dundadznieks». Uzņemos apgalvot, ka dundadzniekiem tas arī patīk. Iespējams, kāds sagaida plašāku informāciju. Taču izdevums ir vairāk saistīts ar informācijas sniegšanu par domes darbu. Tajā vairs tik daudz nav atspoguļots sadzīvisku lietu.

Man nebija pieņemams, kā līdz šim tika izmantots domes autotransports. Drīzumā būs izstrādāti autotransporta izmantošanas noteikumi. Tie vērsti, lai transports būtu pieejams visiem pašvaldības darbiniekiem, bet tai pašā laikā — nebūtu izmantots mērķiem, kas nav paredzēti pašvaldībai. Visām mašīnām plānojam uzlikt izsekošanas sistēmas, kas disciplinēs darbiniekus un atvieglos darbu ceļazīmju sagatavošanā. Varbūt kādam šķiet, ka tā ir aizdomu ēna, lai kādu kontrolētu. Kontroles mehānismi ieviesti, lai atvieglotu darbu un labāk plānotu izmaksas. Virtuālajā kalendārā jebkuram pašvaldības darbiniekam ir iespēja pieprasīt pašvaldības transportu savu uzdevumu veikšanai, kā arī norādīt prombūtni, kuru pārējie tad zina.

Esam atjaunojuši Dundagas volejbola komandu dalībai valsts čempionātā.

Runājot par to, kas ne tik labi veicies. Sākumā šķita, ka būs vienkāršāk atrast darbiniekos iekšēju motivāciju. Man ir izjūta, ka ir tādi darbinieki, kuri darbā ir lēni vai pieraduši veidot birokrātiskos staignājus ap sevi, un līdz ar to arī pārējiem tas ir apgrūtinājums. Otra galējība — ir ļoti aktīvi, kuri jāpiebremzē. Hiperaktivitāte ir laba, taču, ja to nepiebremzē vai neregulē, ne vienmēr lietderīgi tiek tērēti pašvaldības resursi un nauda. Pašvaldības darbinieku uzdevums nav par katru cenu tērēt pieejamo finansējumu. Mums ir budžets, kas ir ļoti sadrumstalots pa struktūrvienībām. Katram ir pastāvīga iespēja šo budžetu izmantot. Reizēm šķiet, ka šos līdzekļus tērē, lai tos tikai iztērētu, nevis izmantotu racionāli. No tā arī izriet vēl viena lieta, kam pievērsīsim uzmanību — neliela struktūras optimizācija. Šobrīd ir struktūrvienības, kas savā starpā nedaudz konkurē. Tas rada kaut kādu funkciju pārklāšanos un nelietderīgu resursu izmantošanu.

Jūsu pārstāvētajai apvienībai domē ir piecas no deviņām vietām. Vairākums. Kā šajā laikā izdevies sastrādāties ar pārējām divām domē pārstāvētajām vēlētāju apvienībām?

— Domē lēmumi tie pieņemti, kā katrs uzskata par labu. Vairumā gadījumu viedokļi sakrīt. Ja nesakrīt, diskutējam, jo katram ir iespēja paust viedokli. Tā laikam nekad nebūs, ka vairākums vienmēr pieņems mazākuma viedokli. Protams, ja ir argumenti, tad tas ir kaut kas cits. Domē par izteiktu opozīciju pagaidām nevar runāt. Pārsvarā tie ir izsvērti balsojumi.

Priekšvēlēšanu laikā «Talsu Vēstu» rīkotajā apaļā galda sarunā teicāt, ka viens no pirmajiem darbiem pēc ievēlēšanas ir iecere pie viena galda sasaukt vietējos uzņēmējus, noskaidrojot viņu vēlmes un vajadzības un domāt, kā tās atbalstīt? Vai tas ir izdevies, un vietējo uzņēmēju vajadzības domei ir zināmas?

— Pagasta 150 gadu jubilejas pasākumā pašvaldība rīkoja atsevišķu pieņemšanu lielākajiem novada uzņēmējiem. Mēs viņus suminājām. Tā bija iespēja arī pārrunāt lietas vienam ar otru un pašvaldības darbiniekiem. Mans redzējums joprojām: ja kādu lēmuma projektu nepieciešams pieņemt uzņēmēja interesēs, tas jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Ar Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas pārstāvi Guntu Abaju runājām, ka tuvākajā laikā sasauksim uzņēmējus un domāsim par formātu, kā viņus apvienot un veidot sadarbību. Nav vienkārši, jo katram ir savs uzņēmējdarbības virziens, daudzi, iespējams, savā starpā arī konkurē. Būs grūti apsēdināt pie viena galda.

Apaļā galda diskusijā minējāt, ka pirms ievēlēšanas esot bijušas situācijas, ka pašvaldība iedzīvotājiem nav pietiekami pieejama. Vai izdevies šajā jautājumā kaut ko mainīt?

— Droši vien toreiz viedokli balstīju uz savu pieredzi un konkrētiem piemēriem. Jau sacīju par pašvaldības transportu un darbinieku prombūtni, nākamais jautājums ir pašvaldības dokumentu optimizēšana. Patlaban atduramies pie tā, ka pašvaldība ir sadrumstalota un katrs kārto savu lietvedību, sarakstās ar kaut ko un kopējā dokumentu vadības sistēmā daudzas lietas neparādās. Un tad īsti nezinām: esam pieejami vai ne, sniedzam laicīgi atbildes vai kavējam. To, ka kaut kā trūkst, var redzēt, un tas ir nākamais solis, pie kā strādāsim — sakārtosim dokumentu vadības sistēmu.

Minējāt, ka drīzumā gaidāma pašvaldības struktūras neliela optimizācija? Kādas pārmaiņas gaidāmas?

— Es iestāšos par to, lai iestāžu un struktūrvienību skaits būtu mazāks, tās būtu savā starpā saskaņotas un nekonkurētu. Man ir izjūta, ka šobrīd konkurē kultūras pils ar brīvā laka pavadīšanas centru. Izklaides iespējas dundadzniekiem ir vajadzīgas, bet lai nav tā, ka dundadznieku katrs rauj pie sevis. Nav runa par kādu iestāžu likvidēšanu, bet funkciju un finanšu apvienošanu. Tas ir mans šī brīža redzējums. Iespējams, būs kādi pretargumenti un viedokļi. Skatīsimies.

Esmu runājis arī ar Dundagas pils direktori Baibu Dūdu par to, ka tās lietas, kur nodarbojamies ar uzņēmējdarbību jeb konkurējam ar viņiem, ir jānodod uzņēmējiem. Runa par naktsmītnēm. Protams, jānonāk pie reāla risinājuma.

Dundagas novada domes sēdē iepriekšējā sasaukuma deputāti vairākkārt skatīja jautājumu par Kolkas pamatskolas darbību. Šogad Kolkas pamatskolā mācības uzsāka 29 bērni (59 bērni: bērni 30 skolā un 29 pirmsskolā. Kolkas skolas piezīme). Kādu risinājumu redzat šajā jautājumā? Vai un kad plānota skolas reorganizācija?

— Mums mēneša laikā lēmums par Kolkas pamatskolas turpmāko darbību būs jāpieņem. Tas ir saistīts ar nākamo mācību gadu, lai paši, tur strādājošie un bērnu vecāki zinātu, kādā statusā izglītības iestāde turpmāk darbosies. Saprotu, ka problēma jārisina, bet kurš no risinājumiem — pārtapšana par sākumskolu vai kā filiāles pievienošana Dundagas vidusskolai — labāks, pateikt šobrīd nevaru. Pieļauju, ka Kolkas pamatskolai vajadzētu pievienoties Dundagas vidusskolai. Iespējams, vidusskola no tā nedaudz ciestu, jo tās problēmas, kas ir Kolkā, turpmāk būtu Dundagā. Tai pašā laikā gribētos saglabāt tos skolēnus, kuri Kolkā ir. Mēs šajā gadījumā riskējam ar vienu lēmumu, skolu nolikt uz nulles. Cilvēki domā tālāk. Ja viņi redz, ka skolas nebūs, viņi pieņem lēmumu jau no pirmajām klasēm bērnus laist mācīties uz Dundagu vai Roju. Lēmums par skolu jāpieņem līdz nākamajai domes sēdei oktobrī. No tā pagaidām neesam atkāpušies.

Šogad mācības Mazirbes speciālajā internātpamatskolā uzsāka 18 audzēkņi, pašvaldība skolas uzturēšanai no budžeta novirzījusi pietiekami lielu finansējumu. Kādu risinājumu redzat šajā jautājumā?

— Domāju, ka risinājums visiem skaidrs: mācību iestādi nāksies slēgt. Arī skolas kolektīvs, cik noprotu, jau sāk pieņemt faktu, ka skolas nākamajā gadā vairs nebūs. Par to būs jālemj domei. Ir kaut kādas vajadzības un iespējas, bet šajā gadījumā tās nav iespējams salāgot. Svarīgi, kas šajā ēkā Mazirbē notiks tālāk, par ko arī pašvaldībai būs jādomā.

Dundagas novada teritorijā darbojas divas pašvaldības kapitālsabiedrības — SIA «Ziemeļkurzeme» un SIA «Kolkas ūdens» —, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus iedzīvotājiem. Gan Dundagā, gan Kolkā ir arī saimnieciskais dienests. Ja SIA «Ziemeļkurzeme» strādā bez pašvaldības dotācijas, tad SIA «Kolkas ūdens» no pašvaldības puses ieguldīti prāvi finanšu līdzekļi, subsidējot tarifu iedzīvotājiem un novirzot finansējumu dažādiem saimnieciskiem darbiem. Tas liecina, ka uzņēmums pats nespēj pastāvēt bez pašvaldības finansiāla atbalsta. Kādu jūs redzat šī jautājuma risināšanu, jo, pašvaldībai subsidējot neefektīvu uzņēmumu, nauda neatliek citām vajadzībām?

— Ūdeni patērē Kolkas ciema iedzīvotāji. Nevaram atstāt kolceniekus bez ūdens un attīrīšanas iekārtām. Šajā gadījumā šis saimnieciskais risinājums ir ļoti nerentabls un kaut kādā segmentā nes zaudējumus. Ja runājam par tehniskajiem risinājumiem, domes sēdē (22. septembrī — A. N.) lēmām par Kolkas sporta zāles sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību. Iespējams, arī šajā jautājumā jāiesaista sabiedrība, un jāatrod risinājums, ko darīt. Ticu, ka iedzīvotājiem ir viedoklis un risinājumi, kā padarīt ūdens nodrošinājumu un attīrīšanu lētāku un pieņemamāku. Iespējams, viens no risinājumiem tomēr ir abu šo uzņēmumu apvienošana, lai racionālāk izmantotu cilvēkresursus.

Pašvaldība iemainījusi zemes gabalu «Anši» pret nekustamo īpašumu «Upes iela 4», kur agrāk atradās uzņēmuma «Latvijas valsts meži» Ziemeļkurzemes reģiona klientu apkalpošanas centrs, ko ilgus gadus jūs vadījāt. Tagad ēka ir pašvaldības īpašumā. Ko tajā plānojat darīt?

— Ēku ar nelieliem ieguldījumiem var izmantot ļoti labiem mērķiem. Šo ēku ieteicu iepriekšējam domes priekšsēdētājam, ka pašvaldībai par to būtu jāizrāda interese. Sākumā bija domas, ka tur varētu atrasties pašvaldības policija, sociālais dienests, dienesta dzīvokļi. Šobrīd sociālajam dienestam un tur strādājošajiem nav atbilstošas telpas un iespējas nodrošināt funkcijas. Tai pašā laikā, izstaigājot bibliotēkas telpas, mums radās pārliecība, ka tās nav pietiekami izmantotas. Protams, būs jādomā, kā neupurēt bibliotēkas lasītāju intereses. Šajā jautājumā atradīsim kopēju risinājumu. Kas attiecas uz Upes ielu 4 — ja gribam atbalstīt uzņēmējus, mums jādod viņiem iespēja. Redzu, ka šajā vietā kādiem uzņēmējiem var būt biroja telpas, ko pašvaldība var iznomāt. To redzu kā daudz piemērotāku risinājumu un ceru, ka uzņēmējiem šīs telpas varētu interesēt. Pašvaldība lielāka nekļūst, iedzīvotāju skaits nepieaug. Kāpēc būtu jāpieaug pašvaldības apsaimniekošanā esošajām telpām? Neredzu, kā šīs lietas iet kopā.

Dalies ar šo rakstu:
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com