Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu panākumi Valsts konkursā mākslā 27.06.2019. plkst. 09.24

2018./2019. mācību gada pavasaris Dundagas Mākslas un mūzikas skolai jau atkal bijis rezultatīvs. Valsts konkursa Latvijas profesionālās ievirzes mākslas un dizaina izglītības programmu audzēkņiem fināla kārtā DMMS trīs jauno mākslinieku – Evelīnas Jaunbirzes, Mares Kristīnes Hermanes un Kārļa Ģērmaņa, sniegums ticis atzinīgi novērtēts.  Dundaga šajā prestižajā konkursā šogad svin uzvaru – mūsu 4. klases audzēkne Mare Kristīne Hermane ieguva 1. vietu jaunākajā vecuma grupā! Lielākie nopelni mūsu audzēkņu sagatavošanā  zīmēšanas skolotājai Sandrai Dadzei. 14. maijā Mare kopā ar vecākiem piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā apbalvošanas pasākumā Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Šī gada Valsts konkursa tēma — dabas studijas. Konkursa fināla kārtas dalībniekiem uzdevums bija pētīt, zīmēt no meža nākušus sprunguļus, praulus, mizas, sūnas, skujas un čiekurus, «atdzīvināt tos» — radīt no tiem tēlus ar raksturu un savu stāstu. Pirmais no uzdevumiem bija izvēlēties vienu no daudzajiem piedāvātajiem dabas objektiem. Šoreiz attaisnojās sarežģītākas formas priekšmetu izvēle, jo tie bija pateicīgi pārtapšanai izdomātos tēlos.

Jaunākajā grupā (10–11 gadi) Evelīna un Mare saņēma uzdevumu iztēloties, ka dabas objekts atdzīvojas un pazūd. Lai to atrastu, bija jāsagatavo sludinājums — meklētā objekta attēlojums un apraksts. Meitenēm īpaši labi izdevās gan dabas objekta attēlojums, gan veiksmīga tā transformācija tēlā. 134 bērnu konkurencē arī Evelīna, kura mācās DMMS 3. klasē, tikai par nieka punktu vērtējumā atpalika no Atzinības konkursā. Evelīnai šis ir pirmais Valsts konkurss un rezultāti liecina, ka, visticamāk, ne pēdējais. Marei īpaši izteiksmīgs un lieliskā izpildījumā izdevās pazudušā Trīsacainā koka gabala vizuālais portrets.

6. klases audzēknis Kārlis mērojās spēkiem vidējā vecuma grupā (12–13 gadi), kur 142 jauno mākslinieku konkurencē viņu no Atzinības konkursā šķīra 4 punkti. Vidējās vecuma grupas konkursantiem bija jāizvēlas divi atšķirīgi dabas objekti, jāiztēlojas izdomāta situācija, kurā dabas objekti satiekas un «sarunājas». Situācija bija jāuzzīmē izdomātā vidē, izceļot katram raksturīgo. Uzdevuma otra daļa — situācijas atainojums rakstiski — jāiztēlojas, kāds dialogs — saruna — varētu norisināties starp abiem dabas objektiem. Kārlim izdevās tik garš dialogs, ka dotās lapas izmērs gandrīz bija par mazu.

Valsts konkursa darbus vērtēja žūrija — mākslinieki Ieva Jurjāne, Juris Petraškevičs, Sabīne Ābele, Ausma Auziņa, dzejniece Inese Zandere un Latvijas Nacionālā kultūras centra mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča, pievēršot uzmanību gan darba idejai un radošajam risinājumam, gan mākslas skolā apgūtajām prasmēm pētīt, iedziļināties, attēlot.

Daži no žūrijas komisijas iespaidiem, Valsts konkursa darbus vērtējot-

Ieva Jurjāne: «Mans novērojums ir tāds, ka darbs tiek veikts liels, attīstošs un daudzveidīgs. Kopumā ļoti augsti jānovērtē pētniecisko uzdevumu virziens, kas liek saasināt uztveri un attīstīt individuālās spējas».

Ilze Kupča: «Par patstāvīgumu, drosmīgumu, atvērtību. Lai gan pirmajā mirklī var šķist, ka nosauktās īpašības nav specifiskas, ar mākslu saistītas prasmes, konkurss vēlreiz apliecināja, ka mākslinieciskās prasmes — iecerēt situāciju, radīt un iztēloties tēlu un vidi (radošā uzdevuma daļa) ir nozīmīgas radošas personības attīstībai. To apliecina, piemēram, konkursa laureātu darbu nosaukumi, daži no tiem: Kastaņa bailes no augstuma, Kad stirnas uzbrūk!, Papagailis vārdā Vaivariņš, Mizvabole vitrāžas mežā, Kosmosa varde, Ķīmiskais koks izbēdzis!, Pazudušais Maigonis, Trīsacainais koka gabals, Egļšūnu krīze u.c.».

Inese Zandere: «Lielais šo uzdevumu un to izpildes pluss un ieguvums bija rūpīgs vērojums. Daudzos gadījumos skiču sadaļa, kurā bērni pierakstīja savus vērojumus par dabas objektu, raksturoja tā krāsu, faktūru un citas īpašības, bija interesantāka, precīzāka un bagātāka arī no valodas un domas formulējuma viedokļa, salīdzinot ar speciāli sacerētajiem literāri ievirzītajiem tekstiem. Šādi vērojumi, kuriem tiek dots pietiekami laika un iespējas koncentrēties, noteikti vienlīdz veicina gan vizuālās, gan valodiskās domāšanas attīstību».

 

 Dace Čodera,
Dundagas Mākslas un mūzikas skolas direktore

 

 

Dalies ar šo rakstu:
Atslēgvārdi
DMMS, kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com