3. IX liedagā pie «Ūšiem» no jūras tika izskalots kāda sen nogrimuša kuģa fragments.

Pēc dažu speciālistu sniegtajām ziņām, visticamāk tā būs daļa no kāda XIX gadsimtā būvēta kuģa, iespējams, no t.s. Kr. Valdemāra buriniekiem (sīkāk par tiem var uzzināt filmā «Burinieku gadsimts»), pārējās tā atliekas vēl joprojām atrodoties dzelmē netālu no Kolkas raga.

Šodien Kolkā ieradīsies Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas speciālisti, lai atradumu novērtētu atradumu un sniegtu atzinumu par tā kutūrvēsturisko vērtību un tālākajām darbībām. Tad arī, iespējams, precīzi uzzināsim, kādu laiku un kādu cilvēku radīta ir šī interesantā vēstures liecība.

Papildināts ar ziņu no Latvijas burinieku vēstures pētnieces un «Ūšu» saimnieces Dženetas Marinskas:

Šķiet, ka 3. IX Kolkas jūrmalā izskalotais vraks gribēja vēlreiz atgādināt par šīs vietas bagāto un neparasto vēsturi. Tas atnāca pie mums dienā, kad atvērām Baibas Šuvcānes grāmatu par Kolku. Vai varbūt vēl skaistāka dāvana kolceniekiem un grāmatas autorei?

Vairākkārt no cilvēkiem dzirdēju jautājumu: «Kā tas tā pēkšņi te parādījās?» Tas neparādījās pēkšņi; tas gulējis zem ūdens Kolkas jūrmalā vismaz simt gadu (pēc speciālistu aplēsēm tas attiecas visticamāk uz 19. gs.). Tādu un daudz senāku vraku Kolkasraga apkārtnes ūdeņos ir simtiem. Irbes šaurums starp Kolkasragu un Serves pussalu Sāmsalā ir bīstamākā vieta kuģošanai Baltijas jūrā, tajā pat laikā — nozīmīgs kuģu ceļš ieejai Rīgas jūras līcī jau kopš vikingu laikiem. Laikos, kad navigācijas ierīces bija visai primitīvas, jūras braucēji varēja paļauties visvairāk uz savām zināšanām un pieredzi. Un gāja dažādi …

Kolkas jūrmalā izskalotā kuģa vraks ir tam liecinieks. Kaut arī tā ir ceturtā daļa no vraka, tik lielus fragmentus izskalo visai reti. Vai tas ir Latvijas piekrastē būvēts vai kur citur, noteikt būs grūti, jo būvniecības metodes tajos laikos ir visai līdzīgas daudzās valstīs. Atsevišķos gadījumos izdodas atrast kādas raksturīgas pazīmes, tad iespējams precīzāk noteikt būvēšanas valsti; retāk tieši kurš kuģis tas bijis, jo tam vajadzīgas īpašas pazīmes.

Kaut arī Latvija ir jūras lielvalsts, tai nav sava Jūras muzeja. 500 km gara jūras piekraste un nav sava Jūras muzeja! Mūsu kaimiņvalstij Lietuvai pieder mazs gabaliņš jūras, toties liels Jūras muzejs Klaipēdā. Uz kurieni būtu jādodas Kolkas jūrmalā atrastajam vrakam? Par atraduma tālāko likteni lems atbildīgā institūcija – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Jūrmalas muzeja vēstures speciālisti, kas vraku apskatīja, vērtē, ka atradumam lielā mērogā nav milzīga kultūrvēsturiska vērtība, jo tas ir vien … 100 gadus vecs. Taču Kolkā, eksponējot to piemērotā vietā, tas varētu kļūt par interesantu apskates objektu.

Vēl zīmīgi arī tas, ka šonedēļ notiks Kultūras mantojuma dienas un pasākuma ietvaros arī Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma forums. Tas sāksies 8. IX Jūrmalas pilsētas muzejā (tā paspārnē mīt Zemūdens arheoloģijas centrs) ar ievadsemināru «Piekrastes un jūras mantojums Baltijas jūras reģionā». Viela diskusijai ir jau priekšā pateikta …