Ziņas

Centrālās vēlēšanu komisijas īstenotais projekts „Brīvprātīgie novērotāji 10. Saeimas vēlēšanās” ir unikāls projekts, kas dod iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieteikties vēlēšanu novērošanai.

Tā kā daļā sabiedrības joprojām valda aizspriedumi par to, vai balsis tiek saskaitītas godīgi un vai var uzticēties vēlēšanu rezultātiem, 10. Saeimas vēlēšanas 2. oktobrī ir piemērots brīdis, lai dotu iedzīvotājiem iespēju pārliecināties, ka vēlēšanas Latvijā noris saskaņā ar likumu un vēlēšanu rezultāti tiek saskaitīti godīgi un atbilstoši vēlētāju gribai.

Kas var pieteikties vēlēšanu novērošanai?

• Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Kā kļūt par vēlēšanu novērotāju?

• Piesakoties Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā www.cvk.lv, izpildot elektronisku apmācības kursu „10. Saeimas vēlēšanu kārtība” un izvēloties vēlēšanu iecirkni, kurā vēlaties novērot vēlēšanas. Pēc sekmīgas e-mācību kursa nokārtošanas e-pastā saņemsiet vēlēšanu novērotāja pilnvarojumu, kas jāizdrukā un kopā ar personu apliecinošu dokumentu vēlēšanu dienā jāuzrāda vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam.

Kas novērotājam būs jādara?

• Vēlēšanu dienā, 2. oktobrī, jānovēro vēlēšanu norise un balsu skaitīšana – vai vēlēšanu process notiek saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām, vai nenotiek aģitācija, vai balsu skaitīšana notiek godīgi.
• Novērojumus vēlams reģistrēt novērotāja anketā.

Kad un kur pieteikties?

• Pieteikšanās projektam sāksies 13. septembrī un ilgs līdz 30. septembrim. Pieteikšanās – www.cvk.lv.

Vairāk informācijas: Anna Riekstiņa, projekta „Brīvprātīgie novērotāji 10.Saeimas vēlēšanās” vadītāja tālr.67814905, e-pasts: noverotaji@cvk.lv

17. IX plkst. 10.00 Talsu Tautas namā Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs rīko paneļdiskusiju «Jaunas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai». Lūdzam pieteikties pa tālruņiem 63237583 vai 26518464, vai e-pastu talsupic@apollo.lv līdz 15. septembrim!

Pārmaiņu laikā būt uzņēmējam nozīmē pašam uzņemties iniciatīvu pār savu nākotni. Plašu, visaptverošu, koncentrētu skatījumu par biznesa atbalsta iespējām vietējo pašvaldību attīstības kontekstā varat gūt, apmeklējot bezmaksas paneļdiskusiju gan kā klausītājs, gan uzdodot jautājumus. Atbildes sniegs nozaru eksperti par aktuālām tēmām. Pasākuma programma (100 kB)

Trīsdesmit ģeogrāfijas studenti no Ķīles universitātes (Vācija) apceļo Baltijas Zaļo jostu. Ceļojums sākās 26. augustā Lībekā, tā pēdējais pieturas punkts būs Ventspils -10. septembrī.

Slīteres nacionālajā parkā studenti būs 9. septembrī. Kopā ar parka speciālistiem viņi izstaigās slaveno Bažu purva 1992. gada degumu, lai pašu acīm redzētu to, kā mežs un purvs atjaunojies šajos gados, skatītu augu un kukaiņu daudzveidību cilvēka mazskartā vidē. Studenti dosies arī uz Mabānīša dabas taku, kura šobrīd tiek veidota pateicoties Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumam Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Baltijas Zaļā josta” ietvaros.

Lai gūtu pilnīgāku ieskatu ne tikai Ziemeļkurzemes dabas mantojumā, bet arī tās militārajā pagātnē, studenti redzēs arī Irbenes radiolokatoru un pamestās armijas bāzes pa ceļam uz Ventspili.

Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres NP administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītāja vietniece Andra Ratkeviča

12. IX pulksten 18.00 koncerts «Es gribu dzīvot Latvijā …». Muzicēs Andris Daņiļenko un Valdis Zilveris. Pēc koncerta - tikšanās ar ZZS deputātu kandidātiem. Ieeja koncertā - bezmaksas.

4. IX saulainajā pēcpusdienā Kolkas pārpildītajā un mājīgajā tautas namā kopīgi atvērām Baibas Šuvcānes kapitālo grāmatu «Senais lībiešu ciems Kolka».

Kolku nedaudz iepazīt esmu sācis tikai pēdējo gadu, bet aizvien pārliecinos par atziņām, kuras man pauduši gan Kolkas pārvaldes vadītājs, gan SIA «Kolkasrags» izpilddirektors. Proti, šai vietai piemīt kas sevišķs, īpaši koncentrēts garīgums. To apliecināja arī sestdienas notikums – pati grāmata (pāri par 600 lappušu bieza!), kas vēl tikai lasāma, bet par kuru jau skaidrs, ka tā ir kapitāls pienesums pirmām kārtām savai vietai, tālāk jau visam novadam un Latvijas kultūras vēsturei. Kā vakara gaitā uzsvēra daudzi runātāji, tad maz mūsu zemē ciemu, kas varētu lepoties ar šādu pētījumu un vākumu. Tas pirmkārt. Otrkārt, kolcinieki notikumus māk arī nosvinēt. Un te kopā savijas divi gluži apskaužami priekšnosacījumi: spēcīgi pašdarbnieki un atsaucīga publika. Trāpīgi vakara nobeigumā pateica vietējais mācītājs Ainārs Kostanda: šādi notikumi saliedē un ceļ visu kopējo pašapziņu. Mēs jūtamies līdzdalīgi! Un tā daudzējādā ziņā nelabvēlīgajos apstākļos varbūt ir pati galvenā stute.

Jauki grāmatā ievadīja Baibas agrākās kolēģes aktrises Rasmas Garnes lasījumus. Lielisks turpinājums – savdabīga filmiņa, samontēta no grāmatā iekļuvušām un arī ārpusē palikušām fotogrāfijām, fonā skanot aktiera Andra Bērziņa (Maijas Laukmanes vārdiem izsakoties, arī šīspuses cilvēka) lasījumam. Tagad atceroties, jāpadomā – bija pagari, taču ne vienu mirkli neinteresanti. Tātad veiksmīga, neuzbāzīga ievilkšana grāmatā!

Daudzo sveicēju pulkā jāizceļ Jāna Medņa apsveikumi lībiešu un latviešu valodā, uzsverot autores devumu kultūrvēsturē, novada domes priekšsēdētāja teikums, ka mums, nākamajiem lasītājiem, gaidot darbu, bija grūtāk nekā autorei rakstot, un folklorista Alda Pūteļa trāpīgie dzīves materiālās un nemateriālās puses vērojumi, atziņas par lībiskā iekausējumu latviešu valodā un asinīs, reizē paužot savu nostāju un vēlējumu: kaut arī viss mazais ar laiku droši vien izzudīs, tieši tādēļ visupirms jāsāk tieši ar to, mazo un tuvo apzinot un nostiprinot, jo grāmata ir teju vai vienīgais veids, kas, izsakoties ilggadējā talsenieka Aleksandra Pelēča vārdiem, mūžības mēmumam pretī runā.

Savukārt autore, sakot paldies labvēļiem un kuplajam līdzautoru pulkam (grāmata ietver vairāk nekā 60 kolcinieku stāstījumu), daudziem dāvāja jauno izdevumu.

Visbeidzot, pakavējoties pie vakara muzikālā ietērpa, gribas uzsvērt kora muzikālo varējumu un vēl ko tādu, kam nav tik viegli atrast īstos vārdus. Kvalitāti apliecināja visi priekšnesumi, sevišķi jau Raimonda Tigula dziesmas atskaņojums, pašam komponistam spēlējot, un – arī tautā iecienītais šlāgers «Mazā kaija» noslēgumā! Nav ko šķobīties un izlikties ēteriskākiem par ēteri, jo mūsos sadzīvo gan kadiķu spīvums, gan atmiņas no vāciskā sentimenta, un vēl, un vēl. Grāmatu nelasījušam, šķiet, ka arī Baibas jaunākajā darbā tas viss ir, – par kolciniekiem, tātad par mums. Tencinot visus vakara vīkšējus, beigās jāpateic tā, kā vakara noslēgumā lieliem burtiem bija rakstīts uz ekrāna: paldies, Baiba!

Alnis Auziņš, Jāņa Medņa foto

Pulksten 12.00 pulcēšanās pie Valpenes autobusu pieturas:

• sakopsim Krišjāņa Barona mātes kapavietu;
• dzejas lasījumi pie Valpenes piramīdas.

Pulksten 14.30 Kubeles skolā atcerēsimies Ernestu Dinsbergu, Krišjāni Baronu, Sofiju Dravnieci un citus. Ivara Abaja stāstījums par laiku un cilvēkiem. Noslēgumā:

• Dzejas zupa ugunskura katlā, katrs ar sav’ kummiņ¹⁾, karot un kād bišķ’ ēdamliet līdz
• saruna «ap šo un citiem laikiem».

Pasākumā piedalīsies dzejniece Maija Laukmane un citi Talsu, Rojas un Dundagas novada dzejnieki.

Uz tikšanos!

3. IX liedagā pie «Ūšiem» no jūras tika izskalots kāda sen nogrimuša kuģa fragments.

Pēc dažu speciālistu sniegtajām ziņām, visticamāk tā būs daļa no kāda XIX gadsimtā būvēta kuģa, iespējams, no t.s. Kr. Valdemāra buriniekiem (sīkāk par tiem var uzzināt filmā «Burinieku gadsimts»), pārējās tā atliekas vēl joprojām atrodoties dzelmē netālu no Kolkas raga.

Šodien Kolkā ieradīsies Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas speciālisti, lai atradumu novērtētu atradumu un sniegtu atzinumu par tā kutūrvēsturisko vērtību un tālākajām darbībām. Tad arī, iespējams, precīzi uzzināsim, kādu laiku un kādu cilvēku radīta ir šī interesantā vēstures liecība.

Papildināts ar ziņu no Latvijas burinieku vēstures pētnieces un «Ūšu» saimnieces Dženetas Marinskas:

Šķiet, ka 3. IX Kolkas jūrmalā izskalotais vraks gribēja vēlreiz atgādināt par šīs vietas bagāto un neparasto vēsturi. Tas atnāca pie mums dienā, kad atvērām Baibas Šuvcānes grāmatu par Kolku. Vai varbūt vēl skaistāka dāvana kolceniekiem un grāmatas autorei?

Vairākkārt no cilvēkiem dzirdēju jautājumu: «Kā tas tā pēkšņi te parādījās?» Tas neparādījās pēkšņi; tas gulējis zem ūdens Kolkas jūrmalā vismaz simt gadu (pēc speciālistu aplēsēm tas attiecas visticamāk uz 19. gs.). Tādu un daudz senāku vraku Kolkasraga apkārtnes ūdeņos ir simtiem. Irbes šaurums starp Kolkasragu un Serves pussalu Sāmsalā ir bīstamākā vieta kuģošanai Baltijas jūrā, tajā pat laikā — nozīmīgs kuģu ceļš ieejai Rīgas jūras līcī jau kopš vikingu laikiem. Laikos, kad navigācijas ierīces bija visai primitīvas, jūras braucēji varēja paļauties visvairāk uz savām zināšanām un pieredzi. Un gāja dažādi …

Kolkas jūrmalā izskalotā kuģa vraks ir tam liecinieks. Kaut arī tā ir ceturtā daļa no vraka, tik lielus fragmentus izskalo visai reti. Vai tas ir Latvijas piekrastē būvēts vai kur citur, noteikt būs grūti, jo būvniecības metodes tajos laikos ir visai līdzīgas daudzās valstīs. Atsevišķos gadījumos izdodas atrast kādas raksturīgas pazīmes, tad iespējams precīzāk noteikt būvēšanas valsti; retāk tieši kurš kuģis tas bijis, jo tam vajadzīgas īpašas pazīmes.

Kaut arī Latvija ir jūras lielvalsts, tai nav sava Jūras muzeja. 500 km gara jūras piekraste un nav sava Jūras muzeja! Mūsu kaimiņvalstij Lietuvai pieder mazs gabaliņš jūras, toties liels Jūras muzejs Klaipēdā. Uz kurieni būtu jādodas Kolkas jūrmalā atrastajam vrakam? Par atraduma tālāko likteni lems atbildīgā institūcija – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Jūrmalas muzeja vēstures speciālisti, kas vraku apskatīja, vērtē, ka atradumam lielā mērogā nav milzīga kultūrvēsturiska vērtība, jo tas ir vien … 100 gadus vecs. Taču Kolkā, eksponējot to piemērotā vietā, tas varētu kļūt par interesantu apskates objektu.

Vēl zīmīgi arī tas, ka šonedēļ notiks Kultūras mantojuma dienas un pasākuma ietvaros arī Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma forums. Tas sāksies 8. IX Jūrmalas pilsētas muzejā (tā paspārnē mīt Zemūdens arheoloģijas centrs) ar ievadsemināru «Piekrastes un jūras mantojums Baltijas jūras reģionā». Viela diskusijai ir jau priekšā pateikta …

2. IX bērnu dienas centrā «Mājas» no AB.LV Sabiedriskā labuma fonda mūsu novada jaunāko klašu skolēni saņēma dāvanu kartes — katru 25 latu vērtībā — skolas preču iegādei. Finansējumu skolēniem no maznodrošinātām ģimenēm ziedoja Aizkraukles bankas klienti labdarības golfa turnīrā «AB.LV Charity Golf tournament 2010».

Kopumā labdarības golfa turnīrā piesaistīja finanses 52 skolēnu atbalstam. Tos AB.LV Sabiedriskā labuma fonds sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem nodeva Dundagas novada un Kocēnu novada jaunāko klašu skolēniem. Mūsu novada Sociālā dienesta vadītāja Ineta Mauriņa kopā ar vidusskolas sociālo pedagoģi Vizmu Lagzdiņu bija apzinājušas 27 skolēnus, kam šādu atbalstu vajag visvairāk. 2. IX dāvanu kartes saņēma astoņi, bet pārējie 19 pie tām tiks tuvākajās dienās.

Labdarības akcija «Skolas soma» notiek kopš 2006. gada, un tā līdzējusi sekmīgi uzsākt skolas gaitas vairāk nekā 4000 skolēnu. Akcijas norisi koordinē fonds «Ziedot» sadarbībā ar vairāk nekā 30 citām Latvijas labdarības organizācijām. Jau otro gadu ar savu ieguldījumu akcijai pievienojas arī AB.LV Sabiedriskā labuma fonds.

Kā pastāstīja AB.LV Sabiedriskā labuma fonda valdes priekšsēdētājs Mareks Indriksons, fonds cieši sadarbojas ar Valmieras novada fondu un Talsu novada fondu. Savukārt Talsu novada fonda vadītāja Iveta Rorbaha, kas labi pārzina savas puses ļaužu dzīvi un vajadzības, bija ieteikusi ar dāvinājumiem atbalstīt Dundagas novadu.

Pa mazai dāvaniņai — pildspalvai, atstarotājam vai piezīmju grāmatiņai — mācību gada otrajā dienā tika ikvienam bērnu dienas centra «Mājas» apmeklētājam. Paldies abiem fondiem!

Jāpiebilst, ka AB.LV Sabiedriskā labuma fonds ir korporatīvs labdarības fonds, kas sekmē sabiedrības un biznesa sociālo atbildību par līdzcilvēkiem un vidi. Fonds, kura dibinātāji ir Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, atbalsta radošus cilvēkus un izcilas organizācijas, kas iegulda savus pūliņus un zināšanas, lai sasniegtu visai sabiedrībai svarīgus mērķus — veidotu stipru Latvijas valsti, saliedētu un pārtikušu sabiedrību.

Alnis Auziņš

Ar spožu septembra sauli iesākās jaunais mācību gads Dundagas novadā.

Visvairāk skolasbērnu pulcējās pie Dundagas vidusskolas. Novada domes priekšsēdētājs Aldons Zumbergs, apsveicot visus skolas saimei piederīgos, īpaši uzrunāja pirmziemniekus, kas šo brīdi gaidījuši septiņus gadus. Arī direktore Aiga Štrausa mīļi sveica «pirmiņus», novēlot veiksmi jaunajā dzīves cēlienā. Domes priekšsēdētājs nolasīja atzinību vidusskolas korim par sekmīgu līdzdalību Skolēnu dziesmu un deju svētkos un Valsts prezidenta Valda Zatlera vēstuli — pateicību diriģentiem, ko saņēma mūsu vidusskolas kora diriģente Dace Šmite.

Vasara aizsteigusies pārāk ātri, bērni brīvlaikā paaugušies, noilgojušies cits pēc cita un gan jau arī pēc skolas. Tas izskanēja pašu skolēnu un pieaugušo runās.

Tad no logiem uz jumtiņa virs mācību iestādes ieejas parādījās divi Rudentiņi, kas pēc brīža ar rudens veltēm apdāvināja klātesošos, lai būtu spēks ilgstošajam darba cēlienam. Īpaši tas vajadzīgs devītajiem, divpadsmitajiem un pirmziemniekiem. Skola saka paldies Rudentiņu atbalstītājiem — z/s «Gavsene», z/s «Strautiņu Pelītes» un viesu namam «Krūziņi».

Un tad jau kā ierasti divpadsmitie ņēma pie rokas pirmklasniekus, lai viņus vestu uz pirmo stundu.

Pēc tam desmitie pulcējās uz stundu Kubalu skolā–muzejā, savukārt luterāņu baznīcā divos svētbrīžos skolēnus, skolotājus, mammas un vecmāmiņas uzrunāja mācītājs Armands Klāvs. Bija gan aizlūgums par nākamo mācību gadu un visiem tā dalībniekiem, gan dziesmas, pašam Armandam spēlējot ģitāru, un vēl — divi novēlējumi. Pirmais — iepazīt un uzticēties Dievam, otrais — mācīties pacietību. Kad kaut ko iestādām vai iesējam, nevaram cerēt uz augļiem nākamajā dienā. Raža jāgaida krietni ilgi. Līdzīgi ir skolā.

Lai izdodas labi iesēt un kādreiz arī sagaidīt krietnu ražu visiem novada izglītības jomas kopējiem — skolotājiem, skolēniem un vecākiem!

Zinību diena 2010 Kolkas pamatskolā

Alnis Auziņš