Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Vecāku neparastais pārsteigums bērniem 09.01.2014. plkst. 12.00

Par to stāsta audzinātāja Inta Grīnīte, muzikālā audzinātāja Inga Apškrūma, vecāki — Ilona un Andis Ansbergi un Santa Sula —, «Kurzemītes» vadītāja Ilona Onzule un viņas vietniece Rudīte Baļķīte. 

Inta: — Otrā Adventa nedēļa mūsu grupiņā «Pienenīte» bija īpaša. Tajā kopā nāca vecāki, lai sagatavotu pārsteigumu bērniem. Par to, ka uzstāties varētu vecāki bērniem, nevis otrādi, domāju jau kādus divus trīs gadus. Mēs visu laiku tikai remontējam un remontējam. Varbūt drusku par daudz aizrāvāmies ar saimnieciskajām lietām.

Arī Pūka laiks bija pagājis. Gribējās kaut ko garīgu. Ingai sacīju — es vēlos par eņģeļiem, un viņa meklēja materiālus: dziesmas, dzejoļus, stāstiņus. Bet vispirms jau pirmajā vecāku sapulcē jautāju, vai viņi būtu ar mieru uzstāties saviem bērniem. Pēc tam individuāli uzrunāju, ko kurš labāk varētu darīt — dziedāt, skaitīt dzejoli, dejot... No grupas 20 vecākiem atsaucās piecpadsmit! Tad viņi kopā ar muzikālo audzinātāju Ingu Apškrūmu gatavoja bērniem pārsteigumu, ko atklāja, uzstājoties 11. decembra vakarā. Tas izdevās brīnišķīgi! Apbrīnojami, ko spēj izdarīt vecāki, kas nav skatuves cilvēki, lai sagādātu bērniem prieku! Tā bija mana lielākā Ziemassvētku dāvana. Ik gadu vecāki ir atsaucīgi, bet šogadējiem vēlos stingri paspiest roku, samīļot un zemu noliekties viņu priekšā. Bērni iepriekš neko nezināja, bet par piedzīvoto bija sajūsmā!

Esmu pateicīga muzikālajai audzinātājai Ingai par ieguldīto laiku un darbu. Paldies arī Dundagas Mākslas un mūzikas skolas direktora vietniecei Lindai Celmai par aizdotajiem prožektoriem, novada vadītājam Gunāram Laicānam par lielo stikla bumbu no viņa mājām, «Mazās skolas» saimei par puteņu gaismu. Neviens man neprasīja, kas par to būs! Visi bija gatavi palīdzēt.

Inga: — Inta uzrunāja vecākus un arī mani iesaistīties pārsteiguma gatavošanā «Pienenītes» bērniem. Apbrīnoju vecākus, kas atsaucās! Pa šiem četriem gadiem, kopš šeit strādāju, viņi ir pirmie vecāki, kas gatavi kaut ko tādu darīt savu bērnu dēļ.

Gatavojot uzstāšanos, skatījos interneta tīmeklī, lasīju grāmatas. Īpaši mani iedvesmoja pasaka par to, ka katram no mums ir savs eņģelis. Viņš nerunā, un viņu nevar redzēt. «Vai tu viņu jūti?» tur bija jautāts. Scenāriju radīju vienā vakarā pavisam viegli.  

Ja uzdod jautājumu, kas ir Ziemassvētki, parasti bērni saka — dāvanas. Jo lielākas, jo labākas. Man ļoti gribējās, lai viņi, īpaši lielākie, aizdomājas, ka tas ir kaut kas cits, ne tikai dāvanas. Bērnudārzā mēs drusku paejam garām garīgām lietām un tādējādi bērniem kaut ko atņemam. Ja pajautā, kas ir Ziemassvētki, parasti atbild — dāvana. Tiesa, daļa bērnu daudz zina par Jēzu, un viņi arī atšķiras. Par Ziemassvētku jēgu ir jārunā, un šis bija pateicīgs laiks bērniem saprotami to atklāt. Svarīgākais nav, cik daudz dziesmu nodziedāsim vai dzejolīšu noskaitīsim, bet noskaņojums, vēlēšanās būt kopā, sirds siltums. Pēc muzikālā uzveduma Intai sacīju — bija vērts ieguldīt laiku un darbu, lai taptu kaut kas tik emocionāls, skaists un uz pārdomām par vērtībām rosinošs.

Nikolas māmiņa Ilona: — Piedalījāmies abi ar vīru Andi. Kad braucām uz mēģinājumiem, teicām, ka dodamies uz vecāku sapulcēm. Bērns nevarēja saprast, kāpēc šajā laikā to ir tik daudz. Kad mājās dziedāju dziesmas, kas paredzētas uzvedumā, Nikola atkal brīnījās. Sacīju, ka mācos, lai tiktu pie paciņas. Tā kā viņai arī bērnudārzā to mācīja, dziedājām abas kopā. Pēc pasākuma Nikolai viss bija skaidrs. Meitiņai patika. Bet kāds uztraukums bija tad, kad jāuzstājas! Dziedot priekšpēdējo dziesmu «Balts un tīrs», jutu, ka asaras birst.

Nikolas tētis Andis: — Man arī balss raustījās, kad bija jādzied.

Alises Tīnas māmiņa Santa: — Gatavojoties vecāki atvērās, radās ierosinājumi, ko un kā vēl darīt, lai sanāktu labāk. Mums, vecākiem, radusies tāda kopības sajūta, tagad esam kā viena ģimene.

Rudīte: — Šie vecāki nekad nepārmetīs bērniem, ja tie uzstājoties viņiem kaut kas neizdosies, jo paši pamēģinājuši, kā tas ir — uzstāties publikas priekšā. Viņi ar citu attieksmi skatīsies uz saviem bērniem un vēl ilgi turēsies kopā.

Ilona: — Parasti uzklausām vecāku neapmierinātību. Šoreiz notika pretējais — piedzīvojām brīnišķīgu sajūtu, ka arī mēs esam labi. Kaut ko tik lielisku nevar parādīt tādā vidē, kas nepatīk. Pirmoreiz sava pedagoga mūžā piedzīvoju, ka vecāki gatavi uzstāties saviem bērniem un izdarīt to tik kvalitatīvi. Kā vecākiem mirdzēja acis! Cik viņi izskatījās mīļi un skaisti, tērpušies baltās drēbēs! Gaisotne bija vārdiem neaprakstāma. Viņi radīja īstu svētku sajūtu.

Uzklausīja Diāna Siliņa,

autores un Daces Biezbārdes foto

Pievienotās galerijas
Vecāku neparastais pārsteigums bērniem

Atslēgvārdi
bērnudārzs
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com