Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Kas grib dzīvot vienos priekos... 23.05.2016. plkst. 09.56

...Tas lai stājas pažarniekos». Tā teikts vecā ziņģē. Četru bērnudārza Kurzemīte grupiņu audzēkņi 17.V gan gluži vēl neiestājās ugunsdzēsējos, bet, izmantojot visā valstī izsludināto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atvērto durvju dienu, kopā ar audzinātājām apciemoja VUGD Dundagas posteni. Par uzzināto un pārdzīvoto cits caur citu stāsta vecākie bērni no Pienenītes grupas — Ernests, Gustavs, Niklāvs un vēl bariņš dūšīgāko.

 

— Iepazīsimies! Mani sauc Alnis, es strādāju vietējā avīzītē un ieminējos, ka arī bērnudārza bērni varētu aiziet ciemos pie ugunsdzēsējiem. Jūsu visu vārdus es neatcerēšos, bet tas nekas. Ko jūs tur redzējāt?

— Ugunsdzēsējus!

— Apģērbus!

— Automašīnu!

— Vai iekšā arī iekāpāt?

— Jā! (Vēlāk audzinātājas paskaidro, ka tikai daži drosmīgākie uzdrošinājušies apsēsties pie stūres.)

— Šļūtenes!

— Ķiveres! (Audzinātājas papildina, ka varēja arī pielaikot. Vajadzējis pieturēt, lai nešļuktu nost!)

— Vai tur bijāt pirmo reizi?

— Es pirmo, es pirmo!

— Es jau otro! Pirmoreiz, kad biju Spārītes grupā.

— Vai esat redzējuši pa Dundagu braucam ugunsdzēsēju auto?

— Esam!

— Kur viņi brauc? Vai makšķerēt?

— Palīgā!

— Kad deg!

— Mēs redzējām laivu!

— Kam viņiem laiva? Tomēr zvejošanai?

— Glābšanai!

— No ūdens?

— Jā!

— Esmu dzirdējis, ka ugunsdzēsēji glābj arī kaķīšus, kas uzrāpušies pārāk augstu un pašu spēkiem vairs netiek lejā.

— Jā!

— Tad viņi ir ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī ūdensglābēji un kaķīšu glābēji.

— Jā, jā!

— Es skatos multeni, kur glābj suņus.

— Tu esi braša meitene! Ko vēl jūs neparastu redzējāt?

— Ūdenspistoli!

— Rāciju.

— Tā laikam ir kaut kāda zivs.

— Nē, kur sarunājas.

— Bet tagad jau ir mobilie telefoni.

— To var pielikt pie mutes.

— Skaidrs. Kurš no jums grib kļūt par ugunsdzēsēju?

— Es, es, es!

— Es ne (dažas meitenes).

— Pareizi, kādam jāizmācās arī par jūrnieku.

— Es būšu policists!

— Labi, arī tas ir glābējs.

—  Kas tas tev tāds (rāda un prasa par manu diktofonu)?

— Mana rācija. Nē jau nē, tas tāds mazs datoriņš. Es jau esmu tik vecs, ka pašam savs cietais disks ir pilns, tāpēc nespēju vairs atcerēties, ko cilvēki man saka.

Uz redzēšanos!

Par sarīkoto tikšanos saku paldies iestādes vadītājas vietniecei Rudītei Baļķītei! Rudīte arī paskaidroja, ka šajā reizē VUGD Dundagas posteni apmeklējušas četras grupas — vismazākie, divarpus līdz trīs gadus vecie no Mazās saulītes, trīsgadnieki no Sienāzīša, četrgadnieki no Taurenīša un paši vecākie no Pienenītes.

Alnis Auziņš

 

 

Pievienotie attēli
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com