Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Gregorikas dienas Mazirbē 10.08.2015. plkst. 16.45

6. VIII ar svētku dievkalpojumu, kura liturģiju izdziedāja īpaši krāšņi un svinīgi, noslēgumam tuvojās Gregorikas dienas Mazirbē, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rekolekciju centrā.

Dievkalpojumā skaisti izskanēja dziedājumi gan latīņu, gan latviešu valodā. Svētrunā mācītājs Kārlis Irbe atgādināja, ka tad, kad lūdzam un slavējam Dievu, mēs neesam kopā tikai ar Kristu, bet esam kopā ar baznīcu, kas triumfē debesīs, kur Dievu slavē nepārtraukti. Tāpēc arī dievkalpojums un ikviena lūgšana ir pieskaršanās tam, kas mūs sagaida debesīs.

Gregorikas dienas notika no 2. līdz 6. VIII, un šīs dienas piepildīja gregoriskie psalmu dziedājumi, ko gadsimtiem ilgi kopusi benediktīņu klosteru liturģiskā tradīcija. Dalībnieki ļāvās neparastam dzīves ritmam: četras reizes dienā dalībnieki tikās stundu lūgšanās Mazirbes baznīcā. Mācītājmuižā viņi klausījās mācītāja Kārļa Irbes lekcijās par praktisko dievbijību, piedalījās Gregorikas dienu mākslinieciskā vadītāja un rīkotāja Guntara Prāņa atraktīvajos mēģinājumos, kā arī iestiprinājās, baudot gardas maltītes. Radošajā vakarā katrs dalījās ar to dāvanu, ko nu kuram Dievs devis.

Un dāvanu bija papilnam! Kāda sieviete interesanti pastāstīja par pieredzi, dodoties svētceļojumā pa Jēkaba taku. «Kad pienāk 2. un 3. diena, ir slinkums celties, auksts, migla, sāp visas maliņas. Soma ir tik smaga, ka to ienīstu. Kad tomēr sevi pārvari un noej piecus kilometrus, muskuļi vairs nesāp.

Ceļā tu esi neaizsargāts. Man bail doties ceļā vienai pašai, bet paļaujos uz Dievu,» sieviete sacīja. Reiz ceļā sadzirdējusi zvaniņa skaņas un ieraudzījusi aunu, kas viņai tuvojies, aiz sevis vezdams aitu baru. Kur sieviete gājusi, viņš ar baru sekojis... Kad viņa nogurusi un nobijusies apsēdusies, auns pienācis klāt un atklājās, ka dzīvnieku bija vilinājusi tikai maizes smarža.

Guntars Prānis iepazīstināja ar senu instrumentu — rata liru, kas skanēja tik aicinoši, ka kājas pašas cilājās, taču dejas nebija paredzētas. Viņš nospēlēja franču renesanses un maķedoniešu deju, kā arī kādu austrumniecisku melodiju. Psalmu «Labais gans» gregorikas dienu mākslinieciskais vadītājs un rīkotājs aicināja dziedāt visiem kopā.

Jau pērn pārliecinājos par mācītāju Arta Freipiča un Viļņa Cīruļa lieliskajām aktierdotībām. Šajā reizē viņiem pievienojās vēl divi dalībnieki, lai kopā atraktīvi un radoši izspēlētu pasaku «Sarkangalvīte un vilks». Savukārt mācītājs Kārlis Irbe visus smīdināja, stāstot anekdotes.

Protams, skanēja dažādi mūzikas instrumenti un emocionāli dziedājumi, kā arī sirsnīga dzeja. Noslēgumā — dziesma, lūgšana par Latviju, un, pieminot notikumus Ukrainā, Tēvreize ukraiņu valodā. Nakts lūgšana izskanēja baznīcā sveču gaismā.

Šīs bija 23. Gregorikas dienas Latvijā un otrās Mazirbē.

Diānas Siliņas teksts, Gunas Lenšas foto

 

Atslēgvārdi
draudze
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com