Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Dabas skaitīšana Latvijā 15.05.2017. plkst. 16.17

Maija beigās uzsāks apzināt Latvijas dabas vērtības. Lai gan mūsu valsti uzskata par vienu no zaļākajām pasaulē, arī Latvijas dabas bagātības ir ierobežotā daudzumā. Lai šos resursus efektīvi pārvaldītu, kā arī, lai plānotu teritoriju saimniecisko darbību, maija beigās plānots uzsākt Latvijas dabas vērtību apzināšanas projektu.

Projekta Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā jeb vienkāršāk — Dabas skaitīšanas — mērķis ir iegūt informāciju par mūsu valsts dabas vērtībām, to apjomu un kvalitāti.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds. Tā izpratnē dabas vērtības ir dabas ainavas ar zālājiem, mežiem, purviem, jūras piekrasti un kāpām, upēm, ezeriem, iežu atsegumiem un sugu daudzveidību tajās. Dabas skaitīšanas projekta uzdevums ir noskaidrot, cik un kādi dabas vērtību veidi sastopami Latvijā.

Dabas vērtību apsekošana jeb biotopu kartēšana

Projektā apsekos ES nozīmes aizsargājamos biotopus gan valsts, gan privātajās zemēs. Biotops ir viendabīga teritorija, kuru apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kuras piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Dabas vērtības apsekos eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā. Trīs gadus eksperti pārbaudīs tikai tās teritorijas, kurās varētu būt īpašas dabas vērtības.

Apsekojamās teritorijas sadalītas pa kvadrātiem, un katru gadu paredzēts apsekot noteiktu kvadrātu skaitu. Šogad apsekošanu plānots sākt daļā Vidzemes, Latgales un Kurzemes, arī aizsargājamās dabas teritorijās — Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, Lubāna mitrājā, aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava, Dvietes palienē un Vidzemes akmeņainajā jūrmalā.

DAP ir noteikusi platības, kur ekspertiem nav nepieciešams izvērtēt dabas vērtību esamību, piemēram:

* intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs;

* apdzīvotās vietās, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā;

* teritorijās, kurās pēdējos 3 gados jau ir veikti izpētes darbi un izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai (karjeri, kūdras ieguves platības u.c.).

Kā zemju īpašnieki uzzinās par gaidāmo dabas vērtību apzināšanu?

Gan pašvaldībām, gan zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) katru gadu pirms uzsāks kartēt biotopus uz to deklarētajām adresēm izsūtīs informatīvas vēstules, lai paziņotu par aptuveno ekspertu apmeklējumu un eksperta pazīšanas zīmēm. Vēstules izsūtīs tiem īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuru īpašumos obligāti paredzēta eksperta vizīte. 

Kā pazīt ekspertu?

Visiem ekspertiem, dodoties dabā, ir jābūt līdzi DAP izdotām noteikta parauga eksperta apliecībām, kas jāuzrāda zemes īpašniekam pēc to lūguma. Apliecībā būs iekļauts arī DAP saziņas tālrunis, lai vajadzības gadījumā iegūtu papildinformāciju.

Vai zemes īpašnieks var atteikties no dabas vērtību apzināšanas?

Zemes īpašnieks nevar atteikties no apsekošanas savā īpašumā. To nosaka Latvijas Republikas  Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants. Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.

Kā zemes īpašnieks uzzinās, ka viņa īpašumā atrasta nozīmīga dabas vērtība?

Ja teritorijas apsekojama laikā atradīs ES nozīmes biotopu, zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju) par to rakstiski informēs. Informāciju par savā īpašumā esošajām dabas vērtībām zemes īpašnieks varēs iegūt arī dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (ozols.daba.gov.lv). Ja īpašumā atklās  bioloģiski vērtīgu zālāju, informāciju nodos Lauku atbalsta dienestam (LAD), un tā būs pieejama arī LAD lauku informācijas sistēmā.

Ja zemes īpašnieka īpašumā atradīs īpaši aizsargājamu biotopu, vai noteiks kādus ierobežojumus saimnieciskajai darbībai?

Bažas par kartēšanas ietekmi uz saimniecisko darbību visbiežāk nav pamatotas. Īpaši aizsargājama biotopa atrašana noteiktā teritorijā nenozīmē, ka automātiski noteiks ierobežojumus. Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt informāciju, nevis palielināt vai samazināt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaitu.

Lai gan termins «īpaši aizsargājams» daudziem saistās ar saimnieciskās darbības aizliegumu vai ierobežojumu, tomēr praksē šādu biotopu aizsargā vien tad, ja tam ir izveidots mikroliegums vai tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Mikroliegumi ir teritorijas, kuras īpaši nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību. Savukārt īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās saimnieciskās darbības aizliegumus vai ierobežojumus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Jāņem vērā, ka vislielākā iespējamība atrast dabas vērtības ir teritorijās, kurām jau ir noteikts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss vai kādi citi ierobežojumi intensīvai saimnieciskajai darbībai (piemēram, aizsargjoslas, «zaļās zonas» pašvaldību teritoriju plānojumos, izteikts reljefs u.c.).

Lēmumus par sava īpašuma apsaimniekošanu DAP aicina nebalstīt uz baumām, bet šaubu gadījumā sazināties ar DAP: skaitamdabu@daba.gov.lv; +371 26107005 .

Kā noteiks dabas vērtības?

Biotopus apsekos pēc vienotas metodikas (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināta un Zemkopības ministrijas saskaņota ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodika). Biotopus apsekos eksperti, kas dabā apsekos teritoriju, aizpildīs speciālu apsekojama anketu un kartē iezīmēs precīzu konstatētā biotopa robežu. Katram ekspertam apsekojama laikā līdzi jābūt globālās pozicionēšanas sistēmai (GPS), kas fiksē arī eksperta pārvietošanās maršrutu, lai šaubu gadījumā būtu iespējams pārbaudīt darba kvalitāti.

Kāds ir dabas vērtību apzināšanas ieguvums?

Pēc dabas vērtību apzināšanas iegūs informāciju par Latvijā sastopamajām dabas vērtībām (ES nozīmes biotopiem), to stāvokli un daudzumu valstī.

Daudzos gadījumos zemju īpašniekiem nevajadzēs tērēt privātos līdzekļus ekspertīzēm, lai pieteiktos atbalsta vai kompensāciju maksājumiem, saņemtu būvatļaujas vai tehniskos noteikumus.

Projektā  īstenotās aktivitātes palīdzēs samazināt administratīvo slogu un laika resursu patēriņu dažādu atļauju sagatavošanā un izsniegšanā, jo ievadītie dati dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols būs savietoti ar citām valsts informācijas sistēmām, piemēram, www.geolatvia.lv. Izmantojot datu bāzēs iekļauto informāciju, būs iespējams mērķtiecīgāk plānot uzņēmējdarbību, rēķinoties ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību.

Projektā iegūtie dati palīdzēs daudz efektīvāk līdzsvarot dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību, kā arī apzināt konkrētās teritorijas unikalitāti, kā arī būs atbalsts teritorijas plānojumam un no tā izrietošajiem ekonomiskajiem ieguvumiem.

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un sugu aizsardzības plānu izstrāde

Dabas vērtību apzināšana jeb biotopu kartēšana ir tikai viena no projekta Dabas skaitīšana aktivitātēm. Dabas skaitīšana ietver arī 20 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādi un 5 sugu aizsardzības (apsaimniekošanas) plānu izstrādi.

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrāde

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns ir dokuments, kurā apkopota informācija par konkrēto teritoriju un aprakstīti teritorijas apsaimniekošanas un izmantošanas pasākumi.

Projektā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus izstrādāti tādā secībā, kā to nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādes saraksts. Izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus, ikviens iedzīvotājs ir aicināts izteikt savus  priekšlikumus teritorijas izmantošanai un apsaimniekošanai.

Pēc plānu izstrādes, nosakot atšķirīgas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, daļai īpašnieku un uzņēmēju saimnieciskā darbība var kļūt atvieglota vai arī rasties iespēja saņemt kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns dod iespēju saskaņot dabas aizsardzības un teritorijas attīstības intereses.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi.

Sugu aizsardzības plānu izstrāde

Projektā Dabas skaitīšana uzsākta sugas aizsardzības plāna izstrāde dīķa naktssikspārnim, platsausainajam sikspārnim, sugu grupai Roņi un sugu grupai Pūces. Sugu aizsardzības plānus, tāpat kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu, izstrādā saskaņā ar noteikto sarakstu. Sugu aizsardzības plānu izstrādes gaitā notiek sabiedriskās apspriedes.

Rūpes par dabu nav jāuzskata par kavēkli un slogu ekonomikas attīstībai, bet gan par iespēju plānot ilglaicīgu un līdzvsarotu valsts attīstību, nodrošinot dabas kapitālu kā ilgtermiņa ienākumu avotu valstij un iedzīvotājiem.

Papildinformāciju par projektu Dabas skaitīšana var iegūt, sūtot e-pastu uz skaitamdabu@daba.gov.lv, interneta lapās www.daba.gov.lv un www.skaitamdabu.gov.lv vai zvanot pa tel. 26107005 (darba dienās plkst. 8.30–17.00).

Projekts Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā jeb Dabas skaitīšana notiek ar ES Kohēzijas fonda atbalstu. Tā īstenošanas ilgums ir līdz 2020. gada novembrim, biotopu izplatības un kvalitātes noteikšanas jomā — ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim.

 

Elīna Prikule,
projekta
Dabas skaitīšana projekta vadītājas asistente,
tel. 27794799, epasts elina.prikule@daba.gov.lv

Atslēgvārdi
daba
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com