Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Barikāžu gadadienu atceroties 21.01.2016. plkst. 10.51

20. I pievakarē, atceroties Barikāžu laika notikumus, godinot 1991. gada janvāra upurus un pieminot mūsu kopīgo pagātni, Dundagas Kultūras pils sadarbībā ar vidusskolu rīkoja pasākumu, aicinot ļaudis pie luterāņu dievnama Dundagā. Baznīcas dārzā dega ugunskurs, izskanēja atmiņu stāstījumi, uzrunas un dziesmas, un jaunsargi deva svinīgo zvērestu.

Atceroties barikāžu 25 gadadienu, kad Baltijas valstu iedzīvotāji, parādot vienprātības un miermīlīgas pretošanās paraugstundu, sargāja savu jauniegūto brīvību, novada centrā notika piemiņas pasākums. Kā aicinājumā bija teikusi kultūras darba organizatore Smaida Šnikvalde, «mūsu pienākums ir Barikāžu laika mantojumu glabāt un nodot tālāk jaunajai paaudzei», un šis moto arī iezīmēja piemiņas vakaru. Ar nolūku norises vieta bija izraudzīta pie baznīcas un pašā baznīcā, tā vēlreiz visiem atgādinot, kāda loma 1991. gada janvārī Rīgā bija atvērtajiem dievnamiem, kur visas Latvijas ļaudis  varēja smelties gan gara spēku, gan karstu tēju, pārtiku un arī gūt medicīnisko palīdzību.

Pagasta jauktais koris dziedāja patriotiskas, arī pirms 25 gadiem bieži dziedātas dziesmas. Atmiņās dalījās toreizējie Rīgas sargi Dainis Blūmentāls un Ēriks Bērzkalns. Abi vīri uzsvēra vietējo ļaužu atsaucību — gan piesakoties braucienam uz galvaspilsētu, gan kopsaimniecību vadītāju, kā Aldona Zumberga, izlīdzēšanu ar autobusiem. Daiņa pārziņā bija visas rīkošanas un saskaņošanas rūpes. Ērikam bija uzticēts apzināt Vīdales ciema iedzīvotājus. «Paldies Dievam, kamēr mēs bijām Rīgā, viss beidzās mierīgi», Ēriks pabeidza atmiņu stāstījumu.

Novada domes priekšsēdētāja vietniece Andra Grīvāne īsā uzrunā atcerējās, kā viņai, tolaik 19 gadus vecai meitenei, pacēluma pilnais laiks spilgti iespiedies atmiņā. Deputāte aicināja 1991. gada janvāra notikumu dalībniekus mest pie malas mūsu tautai raksturīgo pieticību, kas šajā gadījumā nav vietā. Proti, tiem vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, kas paši Barikāžu laikā sargājuši kādu stratēģiski svarīgu objektu, vēl jo vairāk tiem, kam saglabājušās fotoliecības, ar šo bagātību vajag dalīties, stāstot saviem mazbērniem.

Ļoti svarīgo saikni ar nākotni iezīmēja 15 Dundagas jaunsargu zvērests dievnamā sava komandiera Viļņa Šteinblūma vadībā. Svinīgo solījumu pieņēma A. Grīvānes kundze. Savukārt luterāņu draudzes mācītājs Armands Klāvs uzrunā uzsvēra — brīvība ir kā gaiss, ko nemanām, kamēr tā ir pārpārēm. Daudzi no mums ir piedzīvojuši un atceras laikus, kad šī «gaisa» pietrūka, kad tā vispār nebija un bija jāsmok. Mācītājs novēlēja dzīvot tā, lai apzinātos brīvības nozīmi, lai sevi neizšķiestu ikdienas strīdos un sīkmanībā, kā arī sacīja: toreiz iegūtā un nepazaudētā neatkarība bija notikums, kas izšķīrās gan uz zemes, gan debesīs.

Kā apliecinājums visai iepriekšējai norisei pašā noslēgumā izskanēja mūsu valsts himna — lūgsna «Dievs, svētī Latviju!», kurā vienojās koris un visi klātesošie. Vēl 25 gadus tālo pagātni sajūtās palīdzēja saukt atmiņās gan «dzīvās bildītes» uz ekrāna, gan ugunskurs pie baznīcas, gan sniegs, aukstums un karstā tēja. Sapulcējušies vēl nesteidzās izklīst, savā starpā pārspriežot pirms gadsimta ceturkšņa piedzīvoto. No sevis piebildīšu, ka man nez kāpēc pāri visam uz mūžu palicis atmiņā ir smogs pār Vecrīgu, kad šķita, ka itin visu ietin dīzeļdegvielas īpatnais smārds...

Alnis Auziņš

Visvalža Biezbārža foto

 

Dalies ar šo rakstu:
Pievienotās galerijas
Barikāžu gadadienu atceroties

Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com