Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Atskats uz «Baznīcu nakti» 19.06.2015. plkst. 13.57

Dundagas novadā kultūras notikumā «Baznīcu nakts» piedalījās 5 dievnami: Dundagas, Kolkas un Mazirbes luterāņu, Kolkas katoļu un pareizticīgo. Par spilgtākajiem iespaidiem stāsta šo draudžu pārstāvji, aktīvi «Baznīcu nakts» rīkotāji un kāda dalībniece.

Luterāņu baznīcās

Diāna Siliņa, Dundagas luterāņu draudzes locekle: — Vērtība jau ir tā, ka baznīca ir atvērta. To esam piedzīvojuši gan daudzajās vasarās, kad mūsu dievnams bijis atvērts, gan pērn Ģimeņu dienas pasākumā, kurā baznīca bija viens no pieturas punktiem skolēnu, vecāku un skolotāju kopīgajās  orientēšanās sacensībās. Cilvēkus interesē, kas dievnamā ir iekšā.

«Baznīcu naktī» piedāvājām ko tik neparastu kā iespēju ielūkoties kriptā — pagrabā zem altāra, kas tagad ir tukšs, bet kādreiz izmantots kā Ostenzakenu dzimtas kapenes. Kriptas noslēpumainā pustumsa un tur degošās sveces vilināja daudzus. Savukārt, ienākot dievnamā, varēja apskatīties senas Bībeles.

Viskuplāk apmeklēts bija muzikālās apvienības «Trīs» koncerts, kas veldzēja arī manu dvēseli. Tajā galvenokārt skanēja «a capella» dziedājumi. Jaunieši pēc koncerta kādu dziesmu nodziedāja arī baznīcas tornī. Tas bija skaisti!

Protams, baznīcu iekšpusē greznoja daudz sveču, bija gan lūgšana sākumā, gan noslēgumā, laiks vienkārši pasēdēt dievnama klusumā. Draudzes namiņā varēja baudīt zupu, tēju un cepumus.

Gan jau kādam šī bija pirmā reize, kurā viņš spēra kāju pāri baznīcas slieksnim...   

Brigita Reinckulberga, «Baznīcu nakts» koordinatore Mazirbes luterāņu draudzē: — Visvairāk mani aizkustināja draudzes locekļu un ciemiņu ieinteresētība. Kā viņi klausījās gan Vinetas Irbes saistošajā stāstījumā par baznīcas vēsturi, gan mācītāja Kārļa Irbes oriģinālajā lekcijā par to, kāpēc mācītājs velk kleitu, gan manos stāstos «Stāv rakstīts...» ! Kā viņi pēc tam nāca klāt un pateicās! Tas bija kaut kas pārsteidzošs! Bija jūtama Svētā Gara klātbūtne.

Lielais ļaužu pieplūdums sākās pirms pusnakts, tad ieradās kādi četrdesmit. Cilvēku bija tik daudz, ka mums bija grūti saskaitīt. Daži bija atbraukuši pat no Valmieras. Tik lielu apmeklētāju skaitu nebijām gaidījuši.

Lielu atsaucību vērojām arī no draudzes puses — katrs gribēja roku pielikt, kaut vai svecītes baznīcā iedegt.

Baznīca bija ļoti skaisti izgaismota — iekšā mirdzēja daudzas svecītes, bet ārpusē ap zupas katlu, kas bija uz ugunskura, uz soliņiem sēdēja ciemiņi un mājinieki, bet aiz viņiem savdabīgi izvietotas dega lāpas.

«Baznīcu naktī» piedzīvojām lielu prieku un gandarījumu, bijām priecīgi, ka pieteicāmies šim pasākumam. Nākamgad rīkosim atkal!

Vineta Irbe, mācītāja Kārļa Irbes sieva:«Baznīcu nakts» vispirms jau bija saliedēšanās pasākums pašai draudzei. Cilvēki tika iedrošināti kalpot. Kopā darbojāmies jau agrāk, gatavojoties «Baznīcu naktij», kaut gan daži jau iepriekš zināja, ka paši netiks. Kad nu pasākums bija pienācis, kalpotāju netrūka: kāds iededza lielo lukturi, cits — lāpas, vēl kāds nesa malku ugunskuram, daži vārīja zupu...

Sākām visi kopā un beidzām arī, pa vidu draudzes cilvēki pamainījās, lai redzētu arī citas baznīcas. Mīnuss tiem, kas kalpoja visu laiku, bija tas, ka paši nekur citur netika, kaut gan būtu bijis ļoti interesanti apskatīt arī tuvākās apkārtnes baznīcas.

Sākumā un beigās visiem, kas vēlējās, bija vienreizēja iespēja iezvanīt un izzvanīt pasākumu.   Noslēgumā pēc pusnakts vienojāmies Tezē lūgšanās, cilvēki sēdēja un negāja prom. Beidzām pusdivos naktī. Draudzei tas bija gana ilgs laiks, lai arī kalpošanā savstarpēji pieslīpētos.

Kāda kompānija atbrauca nosalusi un tik ļoti priecājās par karsto zupu, ko vārījām uz ugunskura. Ar lielu interesi ne tikai es vien klausījos, kā Brigita Reinckulberga stāstīja stāstus «Tā stāv rakstīts». Savukārt es sagaidīju viesus, muzicēju, pastāstīju ar baznīcas vēsturi. Daudzi draudzē to nebija dzirdējuši, kaut gan fakti droši vien nebija nekāds jaunums. Bijām sagatavojušies arī bērnu uzņemšanai.

Ieradās arī viesi, kurus vairāk interesēja leģendas par Mazirbi, bet ne pats dievnams. Mīļi viņus uzņēmām, līdz beigās viņi pakavējās baznīcā. 

Kopā bijām 100 cilvēku: 17 draudzes cilvēki un 83 viesi.

Vija Ernštreite, Kolkas luterāņu draudzes priekšniece: — Vislielāko ciemiņu sajūsmu izpelnījās apgaismojums ap baznīcu un koncerts. Ar krāsainu dziju aptītās burciņās bija ieliktas sveces, burciņas bija saliktas apkārt visai baznīcai. Koncerts bija piesaistījis visvairāk cilvēku. Tajā uzstājās Evita Ernštreite, Dzintra Tauniņa, Sabīne Upnere un Lāsma Medne, kas spēlēja arī flautu.  Ciemiņiem ļoti patika mācītāja Kārļa Irbes stāstījums par to, kāpēc draudzes gani velk kleitas. Visus priecēja arī Ineses Dāvidsones fotoizstāde par jūru. Tur bija tik skaisti dabas skati! Pati stāstīju par baznīcu un draudzi. Šajā naktī baznīcu apmeklēja kādi 150 cilvēki.

Interesanta jau bija pati gatavošanās. Domājām, ko un kā darīt. Viss bija lieliski saplānots. Par to paldies Sabīnei Upnerei! Domājam, ka arī nākamgad iesaistīsimies «Baznīcu nakts» pasākumā.

Sabīne Upnere, «Baznīcu nakts» koordinatore: — Spilgtākais, kas palicis atmiņā no «Baznīcu nakts», ir priecīgās cilvēku sejas gan pēc garīgās mūzikas koncerta un Ineses Dāvidsones lielisko fotogrāfiju apskates, gan arī pēc mācītāja Kārļa Irbes interesantās lekcijas par liturģiskajiem tērpiem un draudzes priekšnieces saistošā stāstījuma par Kolkas luterāņu dievnamu un draudzi. Paldies visiem, kuri iesaistījās pasākuma organizēšanā un visiem, kuri mūs apciemoja.

Kārlis Irbe, Kolkas un Mazirbes luterāņu draudzes mācītājs: — Cilvēki bija «Baznīcu nakts» pasākumā ieinteresēti. Sākumā abās baznīcās apmeklētāju bija mazāk, pēc tam sanāca arvien vairāk. Savukārt, iestājoties tumsai, uz Mazirbi ļaudis plūda straumēm. Liela daļa no apmeklētājiem bija metuši loku pa Ģipku, Kolku, Mazirbi un Dundagu, līdz ar to daudziem Mazirbe bija pēdējā vai priekšpēdējā apmeklējuma vieta. Cilvēki ieradās, piemēram, no Rīgas, Piņķiem, Piltenes, Jelgavas, Ventspils, Talsiem, Rojas un Dundagas. Bija arī Mazirbes viesi, kas palika uz Slīteres Ceļotāju dienām. Daudzi no viņiem nav draudzes cilvēki, citi nav rosīgi draudzes locekļi. Protams, bija arī aktīvi draudžu cilvēki, kas brauca aplūkot dievnamus un iepazīt draudzes, kurās nav būts.

Katrā ziņā «Baznīcu nakts» bija svētīga arī pašām draudzēm, jo lika cilvēkiem saņemties un sarīkot pasākumu. Savukārt iesaistīšanās lielajā «Baznīcu naktī», kas aptvēra visu valsti, atviegloja organizēšanu, jo bija iedots konkrēts ietvars, kurā darboties, un pavisam nedaudz bija jādomā par reklāmu, jo organizatori bija lieliski parūpējušies, lai tas izskanētu visā Latvijā. Ieguvums no «Baznīcas nakts» bija lielāks, nekā biju gaidījis.

Kolkas Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīca

Evita Riekstiņa-Maurea, draudzes locekle: — Tā bija piektdiena. Klusa. Pavisam mierīga. Visapkārt ceriņu smarža un pavisam silts, gribētos teikt pat — neierasti silts.

Viens no pirmajiem spilgtākajiem sajūtu mirkļiem bija visu trīs baznīcu zvanu skaņas. Skaists bija brīdis, kad cilvēki atnāca uz dievnamu, lai vienkārši pasēdētu klusumā. Kāda sieviete baznīcā nosēdēja kādu stundu tāpat, neko īpaši nedarot. Viņa sēdēja, skatījās sveču liesmās, bija savās domās un lūgšanās. Sveču gaismas, akafista lasījums — bija arī tādi īpaši mirkļi.

Mūsu dievnamu apmeklēja kādi 60 cilvēki. Daudzus uzrunāja svētbildes, kas ir simtiem gadu vecas. Cilvēkus interesēja šīs ikonas, liturģija, baznīcas vēsture un priesteri, kas kalpo. Viņi vēlējās arī uzzināt, kā notiek laulības, kristības un bēres.

Kolkas Jūras Zvaigznes Dievmātes Romas katoļu baznīcā

Ivo Bordjugs, Baznīcu nakts koordinators: — «Baznīcu nakts» iesākās ar ievada zvaniem un vakara dievkalpojumu — Svēto Misi. To celebrēja šī pasākuma īpašais viesis — priesteris, Baznīcas vēstures doktors Andris Priede. Kā viens no vakara galvenajiem akcentiem, kas piesaistīja īpaši plašu apmeklētāju interesi, bija Andra Priedes lekcija «Kas ir katoliskās baznīcas dārgums Rožukronis? Teoloģiskie un vēsturiskie aspekti». Klausītājiem bija iespēja izbaudīt ne vien erudītu, bet arī atraktīvu profesora Priedes stāstījumu par Rožukroņa vēsturi un tā saturisko un praktisko nozīmi.

Vakara gaitā baznīca bija atvērta ikvienam interesentam, kas vēlējās tajā iegriezties, aplūkot vēsturisko guļbūves ēku un uzzināt ko vairāk par tās pirmsākumiem un pārvešanu uz Kolku 1997. gadā no Pāvilostas novada Sakas pagasta Grīņu meža.

Kā emocionāli spilgts garīgs piedzīvojums atmiņā paliks Rožukroņa lūgšana, ko baznīcā sanākušie lūdzās priestera vadībā, veltījot katru Rožukroņa noslēpumu kādam īpašam lūguma nodomam.  Tas notika sveču gaismā un mūzikas skaņās. Baznīcu rotājošo meiju un ceriņu smarža radīja īpašu miera, prieka un Dieva klātbūtnes sajūtu krēslojošā vakara noskaņai dievnamā.

Baznīcu nakts noslēdzās pusnaktī ar aizlūgumiem altāra priekšā par cilvēku uzticētajām vajadzībām un no sirds veltītu pateicību Dievam par kopīgi pavadīto vakaru dievnamā. Noslēguma lūgšanas izskaņā priesteris Andris Priede izteica vēlējumu, lai šī «Baznīcu nakts» nestu daudz skaistu un paliekošu augļu gan pašām draudzēm, gan daudzajiem apmeklētājiem, kas atsaucās aicinājumam pārkāpt baznīcas slieksnim un «atklāt Baznīcu no jauna».

Aina Nierliņa, Baznīcu nakts apmeklētāja no Dundagas: — Kopā ar invalīdu kopas «Cerība» biedriem divās mašīnās apceļojām novada baznīcas. Vispirms sākām ar Kolku, tad bijām Mazirbē. Beigās gribējām braukt uz Dundagas luterāņu baznīcu, bet vairs nepaspējām. Nevienā Kolkas baznīcā agrāk nebiju bijusi. Mazirbē esmu Dacei Šmitei braukusi līdzi, kad viņa tur spēlēja ērģeles.

Vispirms iegājām katoļu baznīcā. Nu pasakaini! Koka baznīca. Maza, mīlīga, krucifikss priekšā. Bērzu meijas kā Vasarsvētkos! Salasīti lauku ziedi. Priesteris bija tāds patīkams. Apģērbs jau viņam bija interesants, tas viss spīdēja un laistījās. Viņš noturēja dievkalpojumu. Cilvēki bija sanākuši, bērni sēdēja pirmajos solos. Dievkalpojums ilga gandrīz divas stundas. Par šo baznīcu un priesteri palika ļoti labs iespaids.

Kolkas luterāņu baznīcā paspējām uz mācītāja Kārļa Irbes lekciju, kāpēc mācītājs velk kleitu, tas bija interesanti. Kārli Irbi zinu — viņš ir ļoti gudrs un iejūtīgs mācītājs.

Skaistu pārsteigumu piedzīvojām Mazirbē. Metās jau krēsla, un pie baznīcas dega ugunskurs. Pretī mums panāca mācītāja sieva un uzaicināja mūs uz vakariņām. Paēdām sātīgi — bija garšīga pelēko zirņu zupa ar rupjmaizi. Zupu ēdām no glītām māla bļodiņām. Kas vēlējās, varēja baudīt arī kafiju. Tad Brigita Reinckulberga pastāstīja mazus pastāstiņus, mācītāju kundze spēlēja ģitāru un dziedāja. Kas dzirdējis viņu dziedam, sapratīs, ko piedzīvojām.

Vēl nebija pusnakts, kad devāmies atpakaļ uz Dundagu.

Man ļoti patika arī pats naksnīgais brauciens. Nākamgad arī labprāt piedalītos šai pasākumā.

Apkopoja Diāna Siliņa, Ainara Gaida foto

 

Pievienotās galerijas
Atskats uz «Baznīcu nakti»

Atslēgvārdi
draudze
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com