12. X pulksten 15.00 Dundagas novada domes sēžu zālē Ventspils reģionālās vides pārvaldes un Dundagas novada pašvaldības darbinieki apspriedīs vides aizsardzības aktuālos jautājumus. Aicināti visi interesenti.
Talsu novada fonds sadarbībā ar fondu «Ziedot» piedāvā akciju «Paēdušai Latvijai», lai atbalstītu ar ikdienas pārtikas nodrošinājumu ģimenes, kuras skārušas ekonomiskās krīzes sekas.
Šī palīdzības programma nedrīkst dublēt citas palīdzības programmas, bet atbalsta tieši tos iedzīvotājus, kas bieži vien formālu iemeslu dēļ pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības palīdzību nevar saņemt.
Pārtikas paku no pārtikas bankas «Paēdušai Latvijai» var saņemt ģimenes ar bērniem, kurās kāds no strādājošajiem kopš 2008. gada jūnija krīzes dēļ ir kļuvis par bezdarbnieku, un ģimenes, kam ienākumi ir zemāki par iztikas minimumu (šī gada rudenī — Ls 165 vienam cilvēkam). Viena ģimene saņem vienu paku.
Iesniedzamie dokumenti:
Pakas saņemšanai līdz 7. X pulksten 17.00 var pieteikties sociālajā dienestā.
Ineta Mauriņa, Sociālā dienesta vadītāja, tālr. 63200803, 26618686
2. XII plkst. 19.00 Kolkas tautas namā koncertā «MĪ-LE-STĪ-BAI» uzstāsies režisors, aktieris un dziesminieks Varis Vētra, prezentējot arī savu dziesmu albumu «Pārdodu vēju un zirgu vēl klāt…». Aktiera un dziesminieka Vara Vētras pirmā dziesmu albuma prezentācija.
Biļešu cenas: Ls 5, Ls 4 un Ls 3. Biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv, Kolkas tautas namā un Kolkas pagasta pārvaldē. Tālr. uzziņām: Kolkas tautas namā 26385604, Dundagas kultūras centrā 22021270.
Savu pirmo dziesmu albumu «Pārdodu vēju un zirgu vēl klāt…» kompaktdiskā Varis Vētra plašākai publikai prezentēja mūzikas un mākslas festivāla «Bildes» 25 gadu jubilejā.
Dziesminieks Varis Vētra šobrīd Latvijā ir ļoti populārs un iemīļots mākslinieks, jo viņa koncerti vienmēr ir ļoti mīļi un personiski, tajos vienmēr veidojas arī lielisks dialogs ar skatītājiem. Interesantāko jautājumu uzdevējiem parasti sarūpētas arī balvas! No «Bilžu» iepriekšējo koncertu pieredzes varu tikai teikt, ka autora dziesmas vienlīdz labi patīk gan romantiskiem jauniešiem, gan viņu vecākiem un vecvecākiem.
Koncertā mākslinieks izpildīs dziesmas no sava pirmā dziesmu albuma, kuras jau izskanējušas Latvijas radiostacijās un kļuvušas tautā iemīļotas, kā arī daudzas jaunas dziesmas. Koncerta laikā klausītājiem būs iespēja uzdot jautājumus Varim Vētram un interesantāko jautājumu autoriem tiks balvas no saldumu fabrikas «Laima» un koncerta rīkotājiem.
Vairāk par Vara Vētras albumu un koncertiem – www.bildes.lv un «Bilžu birojā» (tālr.29282866, epasts: bildes@bildes.lv).
13. IV SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības (AAS) «Piejūra»» poligonā «Janvāri» ieradās kapitāldaļu turētāji — Dundagas novada pašvaldības deputāti un administrācijas darbinieki, lai iepazītos ar jaunumiem uzņēmuma darbībā un poligonā notiekošo, uzzinātu par projekta otrajā kārtā paredzēto un dalīto atkritumu šķirošanu.
SIA «AAS «Piejūra»» valdes loceklis Ojārs Āboltiņš un poligona 1Janvāri» vadītājs Inārs Zaļums ciemiņus iepazīstināja ar poligona darbību, struktūru, tehnisko nodrošinājumu, informēja par otrreizējo izejvielu noieta tirgu, kā arī skaidroja uzņēmuma turpmākos mērķus un stratēģiju 10 gadu griezumā.
Dundagas novada dome un tās priekšsēdētājs Aldons Zumbergs bija pirmie no visām pašvaldībām, uzņēmuma «AAS «Piejūra»» dalībniecēm, kas pieņēma lēmumu par vienota kopīga iepirkuma veikšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Piejūras reģionā, kurā ietilpst Talsu, Tukuma, Engures, Jaunpils, Jūrmalas, Kandavas, Rojas, Mērsraga un Dundagas novads. Arī citas pašvaldības atbalsta šādu lēmumu, izņemot Kandavas un Jūrmalas domi. «AAS «Piejūra»» dibinātāji atbalsta arī uzņēmuma ieceri turpināt projekta otro kārtu, kas paredz tālāku moderniēt poligonu un attīstīt uzņēmumu.
Sarunā ar Dundagas novada domes izpilddirektoru Ģirtu Kalnbirzi tika skarti jautājumi arī par Lielās talkas norisi 30. IV un apsvērti ekonomiski izdevīgākie risinājumi, lai pēc iespējas samazinātu izdevumus, kas rodas, talku rīkojot. Pārrunāja arī jautājumus par dalīto atkritumu konteineru pārvietošanu iedzīvotājiem pieejamākās vietās, lai uzlabotu atkritumu šķirošanas iespējas gan Kolkas pagastā, gan Dundagā.
Inga Priede,
SIA AAS «Piejūra» sabiedrisko attiecību speciāliste
epasts: inga.priede@gmail.com
Tālrunis: 29417255
Laiks atskatīties uz 2011. gada pirmo ceturksni, kā arī uz visu iepriekšējo gadu.
Diemžēl arī šajā gadā neiztiek bez sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Lai gan trūkst iztikas līdzekļu un pieaug pabalstu pieprasījums Sociālajā dienestā, palīdzības saņēmējiem paliek līdzekļi arī alkohola iegādei. Par dažādiem administratīvi sodāmiem pārkāpumiem sastādīti 13 administratīvā pārkāpuma protokoli.
Salīdzinot 2010. un 2009. gadu, sabiedriskā kārtība Dundagas novadā tomēr ir jūtami uzlabojusies. Patruļstundu skaits pērn bijis 637, aizpērn — 520, par alkohola lietošanu pērn sastādīti 16 protokoli, aizpērn — 42. Ceļu policijai 2010. gadā nodotas 16 personas, kas vadījušas transporta līdzekli alkohola reibumā, 2009. gadā — 4 personas. Sadarbībā ar Dundagas Sociālā dienesta darbiniekiem un Bāriņtiesu pērn veiktas 55 apsekošana, aizpērn — 30. Pērn izskatīti un sniegtas atbildes uz 20 iesniegumiem, aizpērn — uz 11.
2010. gada jūnija vidū pieņēma grozījumus Administratīvā pārkāpuma kodeksā par nepilngadīgu personu smēķēšanu un alkohola lietošanu, un novadā sastādīti 12 administratīvā pārkāpuma protokoli. Alkohola nodošana nepilngadīgu personu rīcībā pērn fiksēta 3 gadījumos, aizpērn — 4. Šai problēmai pievērsīsim vēl lielāku uzmanību, jo vecāki «nezina», ka viņu nepilngadīgās atvases nodarbojas ar smēķēšanu, nejūt cigarešu dūmu smaku, pusaudzim ierodoties mājās no klaiņošanas naktī pa Dundagu.
Par sīko huligānismu, kas izpaudies kā miera traucēšana apkārtējiem iedzīvotājiem, pērn sastādīti 4 administratīvā pārkāpuma protokoli, aizpērn tikai 1. Vairāk sākuši klaiņot saimnieku pamesti suņi, kas pamanījušies uzbrukt meža dzīvniekiem un arī sakost kājāmgājējus. Par «Dzīvnieku aizsardzības likuma» neievērošanu un dzīvnieka klaiņošanu šogad sastādīti 5 protokoli.
Līdz ar sniega nokušanu atklājušies nepatīkami skati, suņu mēsli visos zālienos un uz gājēju celiņiem. Suņu saimniekus par to bargi sodīs. 2006. gada 4. aprīlī izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšana» 9. daļas «Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi» 52.3. punktā paredzēts: apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus.
Ir sākusies velosipēdistu sezona, tāpēc lūdzu vecākus pievērst lielāku uzmanību bērniem — divriteņu lietotājiem. Velosipēdam jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem, velosipēdistam līdzi jābūt attiecīgās kategorijas vadītāja apliecībai. Informēju, ka Dundagas administratīvajā teritorijā sāks pārbaudīt, kā ievēro transporta līdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumus. Lūdzu, novietojiet transportlīdzekļus stāvēšanai atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem!
Tos, kas pārvadā kokmateriālus, lauksaimniecības produkciju un citas kravas, lūdzu ņemt vērā, ka aiz jums brauc citi satiksmes dalībnieki. Kārtīgi nostipriniet vedamo kravu un neizmantojiet bojātu vai darbam neatbilstošu tehniku. Ceļu nomalēs bieži var redzēt nokritušās kravas pārpalikumus.
Lai efektīvāk nodrošinātu sabiedrisko kārtību Dundagas novadā, mums vajadzīgs iedzīvotāju atbalsts. Lūdzu, nāciet pieņemšanas dienās, zvaniet vai rakstiet un izklāstiet savas problēmas, sniedziet ziņas par pamanītajiem likumpārkāpumiem! Informācijas sniedzējam garantēta anonimitāte.
Jānis Simsons,
pašvaldības policijas inspektors,
tālr. 63237510, mob. 26437575,
epasts janis.simsons@dundaga.lv
12. IV plkst. 10.00 Kuldīgā, Pilsētas laukumā 4, Mārtiņzālē un plkst. 16.00 Tukuma Ledus hallē (Tukums, Stadiona iela 3) bezmaksas semināri «Atbalsts mājokļu siltināšanai».
Sīkākas ziņas par pasākumu Ekonomikas ministrijas interneta vietnē vai arī Ekonomikas ministrijā pie Ineses Bērziņas epasts: inese.berzina@em.gov.lv, tālrunis: 67013240).
Inese Bērziņa
18. III no plkst. 10.00 līdz 13.00 Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs un Latvijas Tehnoloģiskais centrs Talsos, Egļu ielā 2, SIA «Kurzemes sēklas» konferenču zālē rīko Inovāciju dienu.
Talsu novada Pieaugušo izglītības centrs
Tālr.: +371 6323 7583
epasts: talsupic@apollo.lv
Dundagas vidusskolas teātra kolektīvi iestudē uzvedumu «Tas notika tā…» pēc ebreju un latviešu pasaku motīviem. Uzveduma scenāriju veidojusi un iestudējusi režisore Vaira Kamara.
11. XI plkst. 12.00 Dundagas pilī notiks uzveduma pirmizrāde, pārrunas par pasakām un Ilānas Lisagoras un Irēnas Vorkales pasaku ilustrāciju izstāde.
12. XI plkst. 12.30 uzvedumu rādīs Ventspils jaunrades namā.
Projektu «Latvijas tautu pasaku festivāls» īsteno biedrība «Goraļ» kopā ar Dundagas vidusskolu un ar Tieslietu ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
Programmā arī sarunas par pasaku pasauli, kuras vadīs rakstniece Laimdota Sēle, un tiks rādīta mākslinieku pasaku ilustrāciju izstāde.
Ceram, ka projekts «Latvijas tautu pasaku festivāls» dos nepieciešamo pamatu pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai un veicinās sabiedrības integrāciju.
Pasakas kopš neatminamiem laikiem ceļojušas pa pasauli kopā ar cilvēkiem un, nokļūstot citā zemē, ietērpušas tās zemes apģērbā un apavos, sākušas runāt tās zemes valodā. Tā arī latviešu pasaku krājumos ienākuši un iedzīvojušies tēli, kas dzimuši tālu no Baltijas, piemēram, Vidusjūras krastos.
Mēs ceram, ka, iepazīstoties ar ebreju pasakām Pasaku festivāla pasākumos un salīdzinot šīs pasakas ar latviešu pasaku tēliem, latviešu bērniem kļūs saprotamāka ebreju tautas vēsture Latvijā.
Gaidām jūs pasākumā!
Ilāna Lisagora, projekta vadītāja
Tālr. 29415278, epasts: lisagor@inbox.lv
Projektu konkursā aicinātas piedalīties juridiskas personas, kas no 2010. gada oktobra līdz 2011. gada oktobrim plāno kultūras projektus Kurzemē.
Konkursa mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu nozīmīgiem kultūras projektiem, kas uztur līdzsvarota, daudzveidīga un kvalitatīva kultūras procesa attīstību, saglabā un stiprina savdabīgās, tikai Kurzemes kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu, kā arī nodrošina kultūras pieejamību ikvienam iedzīvotājam.
Mērķa sasniegšanai ir noteikti šādi uzdevumi:
Programmas projektu konkursā sadalāmais finansējums ir Ls 30 000.
Administrētājs ir Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde «Kultūras pārvalde», Rožu laukums, Liepāja LV-3401, tel. 63483938, www.liepaja2014.lv, atbildīgā — Krista Kalnarāja, epasts: krista.kalnaraja@dome.liepaja.lv.
Projektu pieteikumi no 2010. gada 26. aprīļa līdz 2010. gada 21. maijam plkst. 12.00 personīgi jāiesniedz Kultūras pārvaldē vai jānosūta pa pastu (Kultūras pārvaldei projekts jāsaņem konkursam noteiktajā laikā!).
Papildu ziņas, projekta nolikums un veidlapa.
Par citām norisēm kultūras nozarē lasiet www.kkf.lv .
Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģiona ES Struktūrfondu informācijas centra klientu konsultante, tel. 63807276, 29190998
::Izstāžu atvēršanas svētki notiks 12.jūnijā plkst. 10.30 Talsu rajona Šlīteres bākā, atzīmējot starptautisko vides dienu.
:: Bākas otrais stāvs jau ceturto gadu ir Dundagas bērnu dienas centra «Mājas» rīcībā. Šoreiz bērnu darbi tapuši projekta «Dundagas bērnu radošās darbnīcas» ietvaros, kuram līdzekļus piešķīrusi LEADER + programma.
:: Trešais stāvs atvēlēts ģeologam Jānim Lapinskim, lai bākas apmeklētājiem ar attēlu un katram saprotamu skaidrojumu palīdzību parādītu Baltijas jūras vēsturi pēcleduslaikmeta periodā. Izrādās pirms nieka 12000 gadiem jūras krasts bijis pie Šlīteres nevis pie Mazirbes, kā patlaban!
::Ceturtajā stāvā izstādīti Slīteres nacionālā parka administrācijas dabas pētnieku stāsti par augiem un dzīvniekiem mainīgajā jūras piekrastē.
::Pēdējais, piektais stāvs, atvēlēts arhitekta Egona Bērziņa pētījumam par līvu dzīvi jūrmalas ciemos no Sīkraga līdz Kolkai.
::Šlīteres bāka celta 1849. gadā, tās augstums virs jūras līmeņa ir 102 metri, tā ir vistālāk no jūras esoša bāka Latvijā. No tās paveras lielisks skats Slīteres nacionālā parka mežiem, jūru līdz par Sāremā salai Igaunijā. Šlīteres bāka atvērta apmeklētajiem kopš 2002. gada, kad zaudēja nozīmi kā navigācijas būve un kļuva par Slīteres nacionālā parka administrācijas informācijas centru.
Laila Pabērza
Slīteres NPA sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 63291066
Mob. tālrunis: 6357917
epasts: laila.paberza@slitere.gov.lv
Mājas lapa: http://www.slitere.gov.lv/
Andra Ratkeviča
Slīteres NPA informācijas daļas vadītāja
Tālrunis: 63291066
Mob. tālrunis: 28385025
epasts: andra.ratkevica@slitere.gov.lv
Mājas lapa: http://www.slitere.gov.lv/
Centrālās vēlēšanu komisijas īstenotais projekts «Brīvprātīgie novērotāji 10. Saeimas vēlēšanās» ir vienreizējs projekts, kas dod iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieteikties vēlēšanu novērošanai.
Tā kā daļā sabiedrības joprojām valda aizspriedumi par to, vai balsis tiek saskaitītas godīgi un vai var uzticēties vēlēšanu rezultātiem, 10. Saeimas vēlēšanas 2. oktobrī ir piemērots brīdis, lai dotu iedzīvotājiem iespēju pārliecināties, ka vēlēšanas Latvijā noris saskaņā ar likumu un vēlēšanu rezultāti tiek saskaitīti godīgi un atbilstoši vēlētāju gribai.
Kas var pieteikties vēlēšanu novērošanai?
Kā kļūt par vēlēšanu novērotāju?
Kas novērotājam būs jādara?
Kad un kur pieteikties?
Vairāk informācijas: Anna Riekstiņa, projekta «Brīvprātīgie novērotāji 10.Saeimas vēlēšanās» vadītāja tālr.67814905, epasts: noverotaji@cvk.lv
Skolēnu biedrība «Eurika» aicina uzņēmējus un privātpersonas atbalstīt trūkumā nonākušās ģimenes. Dāvāsim tām prieku un pārsteigumu.
Patiesā pateicībā Matīss Barkovskis un Oskars Barkovskis
Vairāk par mums: http://www.eurika.lv/parmums.html.
epasts: eurika2004@inbox.lv
tālr.: +371 29828152, +371 29828387
www.eurika.lv
Dundagas ev. luteriskā draudze, atsaucoties Baznīcēku atjaunošanas fonda aicinājumam, atver savu dievnamu 19. un 20. VI un 20. VI rīko Draudzes dienu.
Dundagas luterāņu baznīca būs atvērta 19. VI un 20. VI no plkst. 8.00 līdz 22.00.
Draudzes dienas programma 20. VI.
Adrese: Pils iela 10, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads.
Saziņai: Diāna Siliņa, tālrunis 26129213, epasts diana.silina@dundaga.lv
Aicinām uzņēmējus tirgoties atlaižu pasākumā «Cenplēsis 2010» Rīgā
No 4. līdz 14. VI Ķīpsalā notiks vēl nebijis projekts — atlaižu lielveikals «Cenplēsis 2010», kurā ir aicināti piedalīties uzņēmēji, lai iztirgotu savus labākos ražojumus un pakalpojumus par neredzēti zemām cenām.
«Cenplēsis 2010» ir unikāla iespēja uzņēmumiem vienpadsmit dienās realizēt saražotās un iepirktās preces, izpārdot pagājušā gada kolekcijas, kā arī piedāvāt savus pakalpojumus ar ievērojamām atlaidēm plašam apmeklētāju lokam, kas novērtē kvalitatīvas preces par zemākām cenām.
«Cenplēsis 2010» plašā ekspozīcija būs veidota pēc nozarēm vairākās sadaļās: preces mājai, mēbeles un interjera preces, lielā un mazā sadzīves tehnika; sporta preces, apģērbi, apavi un aksesuāri un pat auto un autoaksesuāri.
Šajās dienās pie Ķīpsalas halles darbosies zemnieku tirdziņš, kurā apmeklētāji varēs degustēt un iegādāties pašmāju gardos ražojumus un iegūt īpašumā amatnieku izstrādājumus. Turpat āra ekspozīcijā būs atrakciju un atpūtas zona, kur bērniem izdauzīties, kamēr vecāki ļausies iepirkšanās trakumam.
Cenplēsis internetā: www.cenplesis.lv
Papildus ziņas par piedalīšanos atlaižu lielveikalā:
Labdarības portāls Labiedarbi.lv, kas veidots sadarbībā ar SMScredit.lv un Draugiem.lv, uzsāk ilglaicīgu labdarības projektu, lai finansiāli atbalstītu un veicinātu Latvijas iedzīvotāju personīgās attīstības un profesionālās izaugsmes iespējas.
Labiedarbi.lv ir interaktīvs projektu konkurss, kurā var piedalīties vai līdzdarboties ikviens interneta lietotājs. Tā ideja ir nodrošināt iespēju talantīgiem, apdāvinātiem, ideju bagātiem, apņēmīgiem un uz izaugsmi vērstiem Latvijas iedzīvotājiem viegli un ātri saņemt finansiālu atbalstu viņu individuālo mērķu sasniegšanai.
Viens projektu pieteikums var pretendēt uz līdz pat Ls 2000 lielu finansiālu atbalstu. Kopējais konkursa ikmēneša finansējuma fonds ir no 5000 līdz 6500 latiem un vairāk1), kas dod iespēju atbalstīt vidēji 5 projektus ik mēnesi (50 līdz 70 projektus gadā).
Labiedarbi.lv atbalsta: talantu, dotību un prasmju attīstīšanu; radošu ideju īstenošanu un sapņu piepildīšanu; jaunu zināšanu un pieredzes gūšanas ierosmes; radošus, izglītojošus un sportiskus pasākumus; izglītības ieguves un turpināšanas iespēju meklējumus.
Projektu konkurss norisinās divās kārtās. Pirmajā kārtā vērtē pieteikumu atbilmi konkursa nolikuma prasībām un kritērijiem. 10 labākos pieteikumus izvirza konkursa otrajai kārtai, kas ir bezmaksas publiska balsošana portālos www.labiedarbi.lv. un www.draugiem.lv. Balsošana abos portālos ir saskaņota: neatkarīgi no tā, kurā portālā apmeklētājs nobalso par projektu, saņemto balsu skaitu automātiski skaita kopā, un tas ir identisks abos portālos. Balsot un sekot līdzi balsojuma rezultātiem var visu diennakti.
Projektu konkursā var piedalīties bērni, jaunieši un pieaugušie bez vecuma ierobežojuma un bezpeļņas organizācijas. Interesenti pirmajam projektu konkursam var pieteikties jau šodien, elektroniski aizpildot pieteikuma formu portālu Labiedarbi.lv sadaļā «Iesniedz projektu» vai Draugiem.lv.
Patlaban interesenti jau piesakās pirmajam projektu konkursam. 6. V pieņems pēdējos pieteikumus un tos sāks izskatīt. 10. V sāksies balsošana, kas ilgs līdz 31. V. Taču turpmāk projektu ikmēneša konkursiem varēs pieteikties līdz katra mēneša 25. datumam, un balsošana sāksies līdz ar nākamā mēneša pirmo datumu.
Labiedarbi.lv pašlaik ir vienīgā šāda veida labdarības ierosme Latvijā:
Sīkāk par projektu portālos www.labiedarbi.lv vai www.draugiem.lv, vai vaicājot Labiedarbi.lv projekta vadītājai Līgai Skromanei: tālrunis 66051666, epasts liga.skromane@labiedarbi.lv.
2010. gada 20. martā plkst. 16.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā jauno izpildītāju konkurss «Nāc sadziedāt».
mob. tālr:(+371) 29131458 epasts: info@nacsadziedat.lv, pieteikuma anketa
Slīteres nacionālā parka administrācija kopš 1. VI vairs nav patstāvīga valsts pārvaldes iestāde, bet gan Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) teritoriāla struktūrvienība. Administrācijas centrs no oktobra vidus vairs neatrodas Dundagā, Dakterlejas ielā 3, bet gan Dundagas pagasta Šlīteres ciema Šlīteres mežniecībā.
DAP, kuras centrs atrodas Siguldā, ietilpst 6 teritoriālas struktūrvienības, kuras līdz šim bija patstāvīgas valsts iestādes: Gaujas nacionālā parka administrācija, Ķemeru nacionālā parka administrācija, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija, Teiču dabas rezervāta administrācija un Rāznas nacionālā parka administrācija, kā arī Centra administrācijas Embūtes reģions. Katra no tām pārrauga īpaši aizsargājamās dabas teritorijas savā reģionā.
DAP Slīteres nacionālā parka administrācijas (SNPA) pārraudzībā ir 96 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ziemeļkurzemē, to skaitā teritorijas, kuras apsaimniekojām līdz šim: Slīteres nacionālais parks un Moricsalas dabas rezervāts. No jauna klāt nākuši 36 dabas liegumi, 5 dabas parki, 53 dabas pieminekļi un visi dižkoki. Darba apjoms ir palielinājies, taču darītāju skaits samazinājies. Agrāk SNPA strādāja vairāk nekā 20 darbinieku, tagad pēc štatu samazināšanas esam vien 14.
SNPA darbinieki — vides inspektori — dodas reidos uz dabas teritorijām Dundagas, Talsu, Rojas, Ventspils, Kandavas, Kuldīgas un Alsungas novadā. Iepazīstoties ar jaunajām pārraugāmajām dabas teritorijām, vispirms jāapzina to robežas, jāseko līdzi teritoriju dabas aizsardzības plānos paredzēto apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai, jāraugās, kā ievēro mežu un ūdeņu izmantošanas noteikumus, un vai tūrisma infrastruktūra ir pienācīgā kārtībā. Vides inspektoru darbs ir arī sabiedrību informēt un izglītot, kā arī dabas procesu ilgstoša novērošana jeb monitorings.
Administrācijas pētījumu un ekspertīžu daļa izsniedz dažādas atļaujas, saskaņojumus un atzinumus Ziemeļkurzemes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotājiem, uzrauga šo teritoriju dabas aizsardzības plānus, kā arī veic tajās ekspertīzes un pētījumus.
Administrācijas centrs tagad atrodas Šlīteres mežniecībā. 1936. gadā celtās mežniecības ēkas otrajā stāvā iekārtoti darbinieku kabineti. Ceram, ka rocība atļaus sakārtot arī pārējās mežniecības telpas un citas mežniecības ēkas, muižas parku, ierīkot apstādījumus. Priecājamies, ka esam atgriezušies Šlīterē.
Tālrunis: 63286000,
fakss: 63286001,
epasts: snp@slitere.gov.lv,
mājas lapa: www.daba.gov.lv.
Andra Ratkeviča,
Dabas aizsardzības daļas vadītāja vietniece
11. IV plkst. no 13.00 līdz 17.00 Lauku atbalsta dienests domes ēkā, pils ielā 5, zālē izsniegs VPN lauku bloku kartes.
Lauku atbalsta dienests ziņo, ka 14. IV no plkst. 9.00 līdz 12.00 Dundagas novada domē «Līkajā muižā», Pils ielā 5, Dundagā varēs saņemt lauku bloku kartes, kas vajadzīgas 2010. gada platību maksājumu iesniegumu aizpildīšanai.
SEB bankas Talsu filiāle piedāvā konsultācijas katru ceturtdienu no plkst. 10.00 līdz 13.00 Dundagā, Pils ielā 14, Tūrisma informācijas centra telpās un katra mēneša pirmajā un trešajā ceturtdienā no plkst. 14.00 līdz 15.00 Kolkā, «Brigās», Kolkas pagasta pārvalde telpās.
Mēs atradīsim atbildes Jūsu jautājumiem!
Jūsu SEB!
Uzziniet vairāk:
8777 (Klientu centrs)
27. X SIA Ziemeļkurzeme noslēdza līgumu ar uzņēmumu SIA Firma L4 par projektēšanas un autoruzraudzības darbiem projektā Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Dundagā. Projektēšanas darbi ilgs 5 mēnešus no līguma noslēgšanas dienas. Pašreiz notiek topogrāfiskās uzmērīšanas darbi vietās, pa kurām projektēs ūdensvada un kanalizācijas trases. Projektā ir paredzēts pieslēgt ciema kanalizācijas tīklam un rekonstruēt ūdensvadu Saules, Upes, Brīvības un Puķu ielā. Tāpat rekonstruēs ūdensvadus un kanalizācijas tīklus Meža, Krišjāņa Barona, Pāces, Andreja Upīša, Talsu un citās ielās. Projektējamais ūdensvada tīklu garums ir 5775 metri, bet kanalizācijas tīklu garums— 6567 metri.
Guntis Kārklevalks
Līdzfinansē Eiropas Savienība
Ieguldījums tavā nākotnē!
13. VIII vēlu vakarā Dundagas ūdensvadu tīklam pieslēdza jauno atdzelžotavu. Tagad viss Dundagas centrs, kas izmanto centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus, saņem labu dzeramo ūdeni.
Guntis Kārklevalks, ūdenssaimniecības projekta vadītājs
Vairāk augusta «Dundadzniekā»
<note important> Ceturtdien, 12. VIII un piektdien, 13. VIII, pārslēdzot ūdensapgādi uz jauno atdzelžošanas staciju, nebūs ūdens:
Atvainojamies par neērtībām.
SIA «Ziemeļkurzeme»
</note>
Lai arī pārdzīvojām dižu sniegu un aukstumu, darbi ūdensprojektā šoziem turpinājās līdz martam. Kas paveikts?
Ir uzbūvētas atdzelžošanas staciju ēkas Dundagā un Jaundundagā. Tagad ēkās noris iekštelpu un ārsienu apdares darbi, speciālisti pārbauda uzbūvētos dzeramā ūdens uzglabāšanas baseinus un novērš atklātās nepilnības. Tuvākajā laikā ēkās sāks ierīkot elektroinstalāciju un ventilāciju, uzstādīt ūdensapgādes caurules un atdzelžošanas iekārtas. Pašā gada sākumā Jaundundagā uzstādīja kompaktu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kas varētu sākt darboties maija beigās. Tāpat ziemā iztukšoja vecos dūņu laukus Dundagas notekūdeņu attīrīšanas stacijā, lai vasarā varētu būvēt jaunus izmantoto notekūdeņu attīrīšanas dūņu uzglabāšanas laukumus.
Aicinu dundadzniekus, gar kuru īpašumiem izbūvēti jaunie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, interesēties, kā tiem pieslēgties.
Tāpat gribu atgādināt, ka iedzīvotājiem, kuru dzīvokļos uzstādīti ūdens skaitītāji, tie ik pa laikam jāpārbauda (četri gadi no uzstādīšanas dienas pēc MK noteikumiem) vai arī to vietā jāuzstāda jauni, pārbaudīti skaitītāji.
Guntis Kārklevalks
<note important> Ceturtdien, 5. XI no plkst. 14.00 līdz 18.00 nebūs ūdens Dundagas centrā. </note>
Tuvākajā laikā ūdensvada tīklu izbūves dēļ Dundagas centrā būs ūdens apgādes traucējumi, tādēļ atvainojamies par sagaidāmajām neērtībām. Iesakām iedzīvotājiem sagatavot ūdens uzkrājumus 1–2 dienu patēriņam. Ūdensapgādes traucējumi varētu ilgt apmēram 2 nedēļas. Centra māju iedzīvotājus brīdinās par dienu, kad ūdens nebūs.
Guntis Kārklevalks, Ūdensprojekta vadītājs
22.01.2009. izsludināts iepirkums Dzeramā ūdens ieguve un attīrīšanas iekārtas Dundagā un Jaundundagā.
Šajā gadā daudz paveikts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda ūdenssaimniecības projektā.
Augustā SIA «Ostas celtnieks» uzsāka darbus projekta «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Dundaga» sadaļā «Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve Dundagas pašvaldībā», ierīkojot jaunus ūdensvada un kanalizācijas tīklus un rekonstruējot esošos. Patlaban ir paveikti aptuveni 90 % darbu, nākamajam pavasarim paliek labiekārtošanas darbi un izrakto ielu posmu asfaltēšana.
Ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir ierīkoti Raiņa un Sporta ielā, jauns ūdensvads — Brīvības ielā no Īsās ielas līdz Upes ielai, tā nodrošinot ūdens padevi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas šai ciema daļai. Acīmredzamu labumu devusi kanalizācijas trases rekonstrukcija no A. Upīša ielas pa Smilgu ielu līdz K. Barona ielas galam. Vērā ņemamu labumu dos ūdensapgādes tīklā 36 nomainītie aizbīdņi un 30 pārbūvētas skatakas. Tagad ūdensvada avāriju gadījumos varēsim noslēgt atsevišķas Dundagas daļas un nevajadzēs visu ciemu vienlaikus atstāt bez ūdens, līdz ar to samazināsies ūdens zudumi. Lokālu ūdensvada un kanalizācijas tīklu ir ieguvusi Jaundundaga, kurā vēl uzbūvēs kompaktu notekūdeņu attīrīšanas staciju un dzeramā ūdens atdzelžošanas ietaises.
Septembrī SIA «Koger vide» vadībā uzsāka būvdarbus projekta sadaļā «Dzeramā ūdens ieguve un attīrīšanas iekārtas Dundagā un Jaundundagā». Celtnieki jau tuvākajā laikā pabeigs attīrītā ūdens uzglabāšanas rezervuāru būvi, un tiem blakus jau top dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas ēka. Noslēgumam tuvojas tās ūdens un kanalizācijas tīklu ierīkošana. Turpat blakus ierīko artēzisko urbumu.
Projekta sadaļā «Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve Jaundundagā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Dundagā» darbi nenoris tik raiti kā gribētos. Līdz šim saskaņojam dokumentāciju starp projektā iesaistītajām pusēm.
Darba gaitā atklājas diezgan daudz nepilnību tehniskajā projektā, tādēļ jāiegulda visai daudz darba, lai tās atrisinātu un visu saskaņotu ar projekta veicējiem. Paldies būvnieku — SIA «Ostas celtnieks» un «Koger vide» — pārstāvjiem un projekta būvuzraugiem — SIA «Firma L4» darbiniekiem.
Ja viss notiks, kā paredzēts, tad dundadznieki jau nākamajā vasarā varēs saņemt tīru ūdeni. Paldies Dundagas iedzīvotājiem par izpratni un pacietību, un atvainojos par neērtībām, ko sagādāja ūdens padeves pārtraukumi, kā arī par to, ka ūdensapgādes tīklos pēc skataku pārbūves bija netīrs ūdens.
Guntis Kārklevalks, Ūdensprojekta vadītājs
<note important >Dome aicina iedzīvotājus regulāri maksāt SIA «Ziemeļkurzeme» par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem. Pēdējos divos mēnešos parādu kopējā summa dubultojusies un sasniegusi Ls 6000. </note>
No 8. decembra
a/s «Swedbank» klientu informācijas centrs katru ceturtdienu Dundagas bibliotēkā
Darba laiks no plkst. 10.00 līdz 13.00.
Šajā laikā jūs varat:
Gaidīsim!
Lai turpmāk Swedbank klienti savas naudas lietas varētu kārtot vēl ērtāk, ar 23.12.2011. Dundagā, Talsu ielā 20, SIA «Tonuss un partneri» veikalā ir pieejams jauns naudas izmaksas bankomāts.
Naudas izmaksas bankomātā varat:
Jūsu Swedbank
Lauku atbalsta dienests informē klientus par nepieciešamību mainīt a/s «Latvijas Krājbanka» kontus.
Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu apturēt a/s «Latvijas Krājbanka» finanšu pakalpojumu sniegšanu, Valsts kase līdz turpmākam paziņojumam nepieņems un neizpildīs maksājumu rīkojumus, kuros kā maksājuma saņēmēja konts būs norādīts a/s «Latvijas Krājbanka» konta numurs.
Tādējādi no 22. novembra Lauku atbalsta dienests (LAD) neveic atbalsta maksājumus uz to klientu kontiem, kas atrodas a/s «Latvijas Krājbanka».
Lai netiktu aizkavēta 2011. gada tiešo maksājumu avansu saņemšana, LAD aicina klientus sniegt informāciju par mainīto bankas kontu.
Klientiem jāizpilda fiziskas vai juridiskas personas reģistrācijas veidlapa, atzīmējot, ka tiek veiktas izmaiņas klienta datos. Bez tam pie jaunā konta jānorāda, vai tas būs pamatkonts, uz kuru LAD turpmāk pārskaitīs atbalsta maksājumus.
Veidlapas klienta datu maiņai pieejamas LAD interneta vietnes www.lad.gov.lv sadaļā «LAD klientu reģistrācija». Aizpildīts un parakstīts iesniegums jāiesniedz tuvākajā LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (RLP) vai jānosūta pa pastu. LAD Klientu apkalpošana daļas līdz nedēļas beigām strādās pagarinātu darba laiku līdz 19.00, lai tās būtu pieejamas klientiem arī pēc darba dienas beigām. Informācija par reģionālo pārvalžu atrašanās vietām pieejama LAD mājas lapas sadaļā «Par mums» / «Klientu apkalpošana».
Klientu apkalpošanas daļa
Tālrunis: 67027693, 67027684
13. XII rīta pusē uz tikšanos novada uzņēmējus aicināja izpilddirektors Mareks Griciks.
Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, uzņēmēju skaits gan bija krietni sarucis, taču sanākšana nebija velta. Vispirms noklausījušies Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Gunta Kārklevalka stāstīto par jaunumiem atkritumu apsaimniekošanā un M. Gricika teikto par bankomātiem Dundagā un Kolkā, kā arī viltus trauksmi saistībā a/s «Swedbank», uzņēmēji, izpilddirektora rosināti, domāja par kopīgu interešu grupas veidošanu. M. Griciks atzina, ka viņš var tikai uzklausīt un informēt uzņēmējus, bet, lai viņi paši kopīgi rosītos, vajadzīgs cits modelis. Izpilddirektors piedāvāja 3 iespējas, kā darboties: radīt neoficiālu grupu vai biedrību vai iekļauties Ziemeļkurzemes biznesa asociācijā (ZBA), kas dibināta 1998. gadā un kurā iesaistījās vairākas pašvaldības un uzņēmēji. Arī jaunizveidotā biedrība var iestāties ZBA. Biedrības un ZBA priekšrocība ir iespēja, iesaistoties projektos, maksāt mazāku līdzfinansējumu.
Asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Abaja atzina, ka ZBA sākumā darbojās gana rosīgi, taču ar laiku tās aktivitātes apsīka. Pašlaik gan darbība atsākusies: ZBA izstrādā stratēģiju un apmāca jaunus projektu koordinatorus.
Īstas skaidrības uzņēmējiem, kā rīkoties, vēl neradās, bet viņi vienojās aizbraukt uz Talsu komersantu klubu pieredzē. Sarīkot šo braucienu izpilddirektors uzticēja uzņēmējam Ansim Rodertam.
Taču tas nebija vienīgais guvums: tikšanās laikā uzņēmēji apsprieda savstarpējās sadarbības iespējas un radās ideja rīkot Dundagas novada uzņēmēju dienas. Kur un kā — laiks rādīs. Lai iecerētais izdodas!
Diāna Siliņa
Var pieteikties uz zvejas rīkiem 2012. gadam.
Iesnieguma veidlapas var saņemt Kolkas pagasta pārvaldē, Dundagas novada domē vai lejuplādēt.
Aizpildītie iesniegumi jānodod Kolkas pagasta pārvaldē vai Dundagas novada domē.
Tālruņi saziņai: 63220548, 29174294.
No 20. decemmbra vaicājiet pēc «Dundadznieka» novada veikalos.
Vai abonējiet to pastā!
Vēlāk varat «Dundadznieku» izlasīt arī internetā.
Pirms 10 gadiem pils lielajā zālē vietējie rokdarbnieki un amata meistari sanesa savus darinājumus. Skanēja mūzika, apmeklētāji cienājās ar Veltas Metenes ceptajām pļedām, dzēra zāļu tēju un priecājās par pašu ļaužu veikumu.
Izstāde un reizē tirdziņš ieguva nosaukumu «Pats savām rokām» un turpinājās gadu no gada, līdz pēdējā laikā drusku apsīka. Šogad pils kolonzālē izstāde atkal atdzīvojusies, parādījušies jauni vārdi un darbi.
Šogad 25. XI izstādes atklāšanu ievadīja tuvāko kaimiņu, Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu koncerts. Pulciņš interesentu baudīja Rasas Kokorevičas un Rūdolfa Braža klavierspēli, Kristīnes Ralles, Loretas Bergmanes un Sandras Vansovičas vijoles spēli, Ģirta Treinovska un Kārļa Gerdiņa ksilofona māku un Hannas Danes saksofona spēli.
Pacilātā noskaņā klātesošie devās uz kolonzāli. Tur varēja skatīt Gunitas Tropiņas, Baibas Verginas, Veronikas Milleres, Dzintras Jānbergas un Olitas Šenkevičas adītās zeķes, Marutas Šulces piespraudes, sveces un Adventa vainagus, Silvas Gulbes adītās čības un Birutas Šenkevičas adītos zābaciņus mazuļiem, Sandras Dadzes krelles no filcējuma, Guntras Dzīles īpašā tehnikā austās šalles, piespraudes un plecu lakatu, Lāsmas Lavrenovas dekupāžas tehnikā apdarinātu šķīvi, L. Lavrenovas un Baibas Tenderes sveces, Edvīna Klēvera koka karotītes, Guntas Minaugo adītos džemperus un cepures, Velgas Eizenbergas keramiku, Lauras Šulcas gleznas, Valdas Bērentes, Signes Neimanes un Inas Eihleres tamborējumus, Danas Bīriņas, Lindas Reimatuses un Elīnas Dzenes rotaslietas. Uzsverot īpatno, noteikti jāpiemin Ingas Freipičas lupatu lelles, Jolantas Čaklās rotaļlietas — grabuļi, Lillijas Gleglu tāšu glezniņas, Guntas Freimanes ar izšuvumiem aplīmētās apsveikuma kartiņas, kā arī Vizmas Šulcas koka lādītes.
Tēlaini par sava plecu lakata tapšanu prot pastāstīt Gunita: «Šoruden laukā tāda skaista balta migla, un man izdevās balts lakats!» Prasmīgā dažādu roku darbu meistare Maruta Šulce, jautāta par spilgtākajiem iespaidiem, atzīst, ka gribētos iemācīties darināt tādas filcētas krelles, kā to prot Sandra Dadze. Jāuzteic vājredzīgais Gatis Leja, kas visus skatītājus iepriecina ar dažādiem pinumiem. Šo prasmi puisis apgūst Liepājā.
Pēc darbu apskates un arī iegādāšanās — daļai jau pirmajās minūtēs ir liela piekrišana! — gan autorus, gan pirmos apmeklētājus turpat blakus telpā gaida tējas un kafijas tase, kā arī speķrauši un cepumi. Arī roku darbs!
Nu jau tradicionālā izstāde iepriecina ar daudzveidību un daudznozīmību. Vispirms tā rada mājīguma un svētku noskaņu. Prieks ir gan dalībniekiem, gan skatītājiem, turklāt pirmajiem ir izvēle — likt darbus tikai apskatei vai piedāvāt arī pārdošanai. Bet varbūt pats svarīgākais ir tas, ka darbi allaž rosina apmeklētājus nākamajā gadā jau pašiem kļūt par autoriem. Tā izstāde kalpo par savdabīgu ideju apmaiņas banku — labāko, drošāko un jaukāko no visām finanšu iestādēm, kam nedraudēs bankrots tik ilgi, kamēr vien galvas un sirdis būs īstajās vietās.
Izstāde apskatāma līdz 30. XII.
Alnis Auziņš
Līdz gada beigām Dundagas bibliotēka piedāvā LNB starptautisko ceļojošo izstādi «Latvijas vēsture karikatūrās»
Starptautiskā izstāde veidota, gaidot Latvijas Republikas 90. gadadienu, sadarbībā ar LR vēstniecību Nīderlandē, un 2007. gada novembrī ar lieliem panākumiem eksponēta Hāgā, Nīderlandes Karaliskajā bibliotēkā. Pēc tam izstāde ir bijusi Oulu (Somija), Prāgā, Parīzē, Tallinā Rīgā, Liepājā un Kuldīgā.
Izstādes «Latvijas vēsture karikatūrās» autori centušies uz savas valsts vēsturi paskatīties no neparasta un nedaudz ironiska skatu punkta, jo stipra un vitāla ir tā tauta, kas var pati par sevi pasmieties. Izstāde piedāvā 38 latviešu mākslinieku politisku notikumu redzējumu 105 karikatūrās — no Latvijas valsts izveidošanās 1918. gadā līdz pat mūsdienām.
Tā kā izstāde bija gatavota starptautiskai publikai, teksts uz planšetēm ir angļu valodā. Tulkojums latviski pievienots uz atsevišķām A4 lapām.
Karikatūra vienmēr ir bijusi sava laika kultūrvēsturiska refleksija un reizē arī ietekmīga sabiedriskās apziņas veidotāja un ietekmētāja. Jo īpaši nozīmīgu vēsturisku notikumu krustcelēs, kā tas vērojams Latvijā.
20. gs. sākumā latviešu karikatūras spēku un ietekmi sabiedrībā noteica ievērojamu mākslinieku — Jāņa Roberta Tillberga, Riharda Zariņa, Alberta Kronenberga, Indriķa Zeberiņa, Romana Sutas, Sigismunda Vidberga — pievēršanās satīriskā zīmējuma mākslas žanram. Šajā laikā īsu, bet spožu uzplaukumu piedzīvoja arī latviešu humoristiski satīriskā prese un karikatūras žanrs, iezīmējot vienu no vizuāli interesantākajām un saturā savdabīgākajām lappusēm latviešu preses vēsturē. Iznāca vairāk nekā 50 dažādu humoristiski satīrisoe laikrakstu un žurnālu, vairāki desmiti šādas ievirzes kalendāri un gadagrāmatas. Jo īpaši jāatzīmē satīriskais izdevums «Svari» (1920 – 1932). Karikatūras un satīriskus sacerējumus regulāri publicēja arī politiskie dienas laikraksti. Mākslinieki nekavējoties atsaucās svarīgākajiem sabiedriski politiskajiem un saimnieciskās dzīves notikumiem, sniedzot savdabīgu satīras spogulī skatītu laikmeta hroniku.
1940. gadā, Latvijai nonākot padomju okupācijā, vairs neizdeva Latvijas brīvvalsts laika laikrakstus un žurnālus. Taču tas neatturēja māksliniekus radīt pastāvošo iekārtu izsmejošas karikatūras. Īpaši aktīvi šajā laikā darbojās mākslinieks Ernests Rirdāns.
Plaša karikatūru izmantošana Latvijā propagandas mērķiem aizsākās Otrā pasaules kara laikā, kad, vienai okupācijas varai nomainot otru, šo mākslas žanru izmantoja sabiedrības saprāta pakļaušanai un ietekmēšanai abās frontes pusēs. Bijušo Latvijas valsti un latviešu sabiedrību izsmēja un kariķēja pirmajā padomju okupācijas gadā Latvijā vienīgais humoristiskais žurnāls, kas turklāt nāca klajā tikai krievu valodā. Savukārt vācu okupācijas gados Latvijā sāka iznākt humoristisks žurnāls, kurā regulāri parādījās politiska propagandas satīra par sabiedroto valstu valstsvīriem. Tajā publicētās karikatūras arvien vairāk sāka kultivēt rasistisku naidu pret atsevišķām tautām.
Pēc kara latviešu māksliniekiem nācās piemēroties Latvijā pastāvošajai padomju ideoloģijai, kas pieļāva publicēt satīriskus zīmējumus tikai par dažādām sadzīves negācijām, kā arī kritizēt un apsmiet Rietumu pasaules buržuāziskās sabiedrības netikumus.
Būtiskas pārmaiņas latviešu padomju laika karikatūrā iezīmējās līdz ar žurnāla «Dadzis» iznākšanu (1957 – 1995). Lai arī visus padomju okupācijas gadus Latvijā tāpat kā visās citās padomju republikās pastāvēja stingra cenzūra, tā laika satīriskā grafika aktīvi reaģēja uz sabiedriskās un politiskās dzīves aktuāliem notikumiem. 50. – 70. gados zemtekstos un simbolos mākslinieki iemācījās atainot to realitāti, par kuru nedrīkstēja skaļi runāt un diskutēt. Karikatūru žanrā sāka darboties jauna mākslinieku paaudze — Uģis Mežavilks, Gunārs Vīndedzis, Gunārs Bērziņš, Imants Melgailis, Ēriks Ošs.
Nedaudz brīvdomīgākas karikatūras Latvijas presē sāka parādīties 80. gadu sākumā bijušā Padomju Savienības prezidenta M.Gorbačova aizsāktās valsts pārbūves jeb «perestroikas» laikā.
Aktīvs laiks karikatūristiem aizsākās līdz ar latviešu tautas trešo Atmodu 80. gadu otrajā pusē, kad māksliniekiem beidzot bija iespēja tieši un bez zemtekstiem izteikt radošo domu. Tad arī klajā nāca karikatūrista Agra Liepiņa sastādītais izdevums «Latviešu politiskā karikatūra’ 90 – 93».
No jauna neatkarību guvušās Latvijas valstiskās attīstības procesu stabilizācijas laikā (1995 – 2000) latviešu mākslinieku, karikatūristu zīmējumos bija jūtams tēmu un radošu ideju apsīkums. Tā vien likās, ka satīriskajam zīmējumam — karikatūrai vairs nebija ko izsmiet un pret ko cīnīties.
Jaunu māksliniecisko izpausmju uzplaukumu latviešu karikatūra piedzīvoja 2005. gadā, kad atsāka iznākt satīriskais izdevums «Dadzis».
Pašlaik izteiksmīgas un kritiski asas karikatūras par Latvijas ārpolitiskajiem un iekšpolitiskajiem notikumiem rada tādi mākslinieki kā Gatis Šļūka, Ludmila Bulikina, Tamāra Sergijenko un Māris Bišofs.
Eskpozīciju veido 17 gabalas 1,00×1,40 m homoteksa planšetes.
Sagatavoja Ruta Emerberga
Ir grozīti 2006. gada Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1046 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība».
No 01.01.2012. atvieglojumi pacientu iemaksas un līdzmaksājuma kompensācijā, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus (pacientu iemaksu, dienas stacionāra pakalpojumu apmaksu un 100% zāļu iegādes izdevumu kompensēšanu), būs tikai trūcīgām personām, kas par tādām atzītas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 299 «Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu». Ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90,00. Par ģimeni uzskatāmas visas kopā dzīvojošās personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kas mitinās vienā mājoklī.
Atvieglojumi pacientu iemaksas un līdzmaksājuma kompensācijā no 01.01.2012. vairs neattieksies uz personām, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedza Ls 120 un Ls 150 mēnesī. Šīm personām izsniegtās izziņas ārstniecības iestādēs vairs nebūs jāuzrāda. Ja pacients būs stacionēts 2011. gadā un uz stacionēšanas brīdi viņam būs izsniegta izziņa veselības aprūpes pakalpojumu atvieglojumu saņemšanai, bet pacientu izraksta no stacionārās ārstniecības iestādes 2012. gadā, tad norēķinus par pacientu iemaksas kompensāciju veiks atbilstoši normatīvos noteiktajai kārtībai, kāda tā bija stacionēšanas brīdī.
Ineta Mauriņa, Sociālā dienesta vadītāja
14. I Dundagas pilī izrāde «Trīsgrašu omlete».
Lugā nebūs runa par kulinārijas brīnumiem, jo uz skatuves nebūs redzami pavāri. «Trīsgrašu omlete» ļaus ieskatīties kādas muzikālas izrādes tapšanas gaitā, jo šis ironiski smeldzīgais stāsts ir par aktieriem. Jūsu pašu ziņā būs novērtēt, kad šie ar mākslu apsēstie cilvēki ir patiesāki – uz skatuves, kur jāskandē svešu cilvēku sadomāti teksti, vai nonākot savā ģērbtuvē, kur var ļaut vaļu privātām emocijām… Un vēl kas, un tas ir patiešām būtiski – šim jautrajam gabaliņam ir absolūti laimīgas beigas. Jo patiesībā mēs taču visi to vēlamies – lai viss vienmēr beigtos labi! Ja kādreiz tā nav, tad ziniet – nekas vēl nav beidzies!
Muzikālo omleti piedāvā Zane Jančevska, Aīda Ozoliņa, Andris Daņiļenko un Zigurds Neimanis.
Muzikālo noformējumu veidojis Jēkabs Jančevskis.
Sākas jauna Elektrības norēķinu karšu — Ls 53,70 dāvinājumu kampaņa.
Dāvinājumu saņem: trūcīgo ģimeņu ar bērniem mājsaimniecības, kas iepriekšējā dāvinājuma kampaņā ir saņēmušas tikai vienu Elektrības norēķinu karti — 500 kWh; ģimeņu ar bērniem invalīdiem mājsaimniecības; audžuģimeņu mājsaimniecības, kam piešķirts audžuģimeņu statuss un kurās dzīvo bērns; ģimeņu, kas audzina aizbildnībā esošus bērnus, mājsaimniecības; daudzbērnu ģimeņu mājsaimniecības, kas nav saņēmušas tarifa kompensāciju 2400 kWh patēriņam no a/s «Latvenergo».
Elektrības norēķinu kartes — Ls 53,70 (turpmāk— dāvanu karte) no 01.01.2012. līdz 31.03.2013. izsniegs mājsaimniecībām, kas pamata dzīvesvietu deklarējušas Dundagas novadā, uzrādot a/s «Latvenergo» elektrības piegādes līguma numuru, kas slēgts par adresi, kurā dāvanu kartes saņēmējs deklarēts, dzīvo un lieto elektroenerģiju. Atbalsta kampaņā mājsaimniecības saņem tikai vienu dāvanu karti.
Aizbildņu un audžuģimenēm jāuzrāda Bāriņtiesas lēmums par aizbildņa vai audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Ģimenēm ar bērnu invalīdu jāuzrāda apliecība, kas apliecina invaliditātes statusu. Personai, kas saņem dāvanu karti, jāuzrāda pase.
Dāvanu kartes var saņemt novada Sociālajā dienestā. Pieņemšanas laiks: pirmdienās 9.00–12.00 un 13.00–16.00; trešdienās 9.00–12.00 un 13.00–16.00; piektdienās 9.00–12.00. Tālruņi 63200803, 26618686.
Ineta Mauriņa
Saruna